atmiņas par domām

09:26 am: naktī kaķīts gulēja sejas augstumā, apdvesa mani ar zvēra smaku. visu nakti mēs ik pa laikam samīļojāmies, viņš mani glaudīja ar ķepu un murrāja. atceros, ka mēģināju filtrēt, kas ir pa īstam, un kas - sapnis. "nē par to kaķīti tas vēl tā varētu būt", atceros sevi visu nakti sakām. es pamodos un man bija nenormāli slikti, karstuma tupumu prelimināru galvā jau tagad jūtu (I hate summertime), it kā iekaisumu pa puslodi, un tad vēl tās domas. Nav iespējams uzrakstīt to bakalaura darbu pa šīm pāris nedēļām, visvairāk tādēļ, ka manas darbaspējas ir nulle, un tā tas vienmēr ir bijis. Lai arī šoreiz ir drusku savādāk, man ir private part-time darba vadītājs, kurš neļauj grimt bezcerībā. Kaķīts pamodās un uzreiz aizskrēja darīšanās, aiztikt un pārkārtot dažādas lietas istabā, kurpes, somas un tur tā visādi. Es pamodos un rāpojot četrrāpus pa istabu, izdauzīju visādiem cilvēkiem piederošas pīpītes, kādu nieku arī sakasīju, sabēru polkovnik pīpītē, uzpīpēju, garastāvoklis uzlabojās, dzeru lielo kafiju. labrīt, draugi.