kad man ir sūdīgi tad tas nav maināms un paskaidrojams, nevis GAIDU LAI KĀDS MANI SAPURINĀTU VAI SAMĪĻOTU VAI IEDOTU PLECU :
un kad es saku, ka negribu ciemiņus tad nevis kautrējos vai laužos vai esmu pieticīga, bet vēmiens nāk no domas, ka kāds varētu ievelties ar vīnu, šokolādi un sarunām. vai šņabi un absurdiem. un man būtu laipni jārunā un jāsmaida.
atpišaties, ja? ar savu garastāvokļu relativitāti. esmu absolūta kā kapakmens
un kad es saku, ka negribu ciemiņus tad nevis kautrējos vai laužos vai esmu pieticīga, bet vēmiens nāk no domas, ka kāds varētu ievelties ar vīnu, šokolādi un sarunām. vai šņabi un absurdiem. un man būtu laipni jārunā un jāsmaida.
atpišaties, ja? ar savu garastāvokļu relativitāti. esmu absolūta kā kapakmens