atmiņas par domām

Archive

December 16th, 2005

11:50 am: krustnagliņas kanēlis kaķis

11:50 am: mīļais salatēti es ahujenna gribu lai man uz ziemassvētkiem uzdāvina vai nu putniņu ar būrīti (dabisko, bet nu labi, kanārijputniņi dzeltenie arī vēl normāli) vai arī kaķi (pelēk-strīpainu kaķenīti)

11:52 am: melna kafija, melnā šokolāde, apelsīns

01:00 pm: tas nu gan ir

http://www.cs4a.org/about-us.html


nevis antiestētika bet masu kultūras fragmentācija tā saucas he he

02:15 pm: ō, svētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā

bļaģ

svētīgi sabrauktie, nahuj atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un mego pārdevējas svētīgas
videonomu darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie nesēji nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties
sasodītie un ka tevi deviņi pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie

un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī

bļaģ

svētīgi

03:19 pm: mani bērnībā vienreiz atpizģīja krievenes, jo mēs negājām ar marinu prom no betoniem, kur mēs spēlējām mājās, bet viņas gribēja dzert un pīpēt un tēlot krutās. turklāt vēl lecos normāli. es viņai biju līdz krūtīm, viņai bija melni miņuki, balināta zirgaste un ādas jaka sažņaugta ap gurniem. un zods uz priekšu, plus vēl izaicinoši gremoja gumiju. tev ir zods uz priekšu es viņai teicu. pēc tam kad atpizģīja tad gan apraudājos. mati lipa pie sejas, bija karsti, viss sāpēja, gribējās nekad nebeigt raudāt.
un vispār es vienmēr kad lecos, vienmēr kaut ko par izskatu uzbraucu, arī Normundam, kurš mani ja ne īsti atpizģīja, tad kāpņu telpā cieši piespieda pie sienas un knieba rokās, teica "sīkā dura" vai tā. tu esi resns tev ir baltas skropstas. tev māsa arī ir resna. un tev smird mute. vēl šodien atceros to, kā viņam smirdēja mute. tā kā pēc siera tā kā pēc kliņģerītēm.

Powered by Sviesta Ciba