teiksma_ragana

Tas ir tik interesanti, kā cilvēki konkrētās grupās sarunājas katrs savā valodā. Un tas ir tik smieklīgi, kā viņi mēģina to darīt ar tiem, kas nav no viņu spēles.
Kā spēlē šādas spēles?
1. tev ir jāatkož galvenie atslēgas vārdi un vērtības (vai ja radi savu spēli - jāizdomā).
2. tie ir jācenšas integrēt visā uzvedībā.
3. nemitīgi jāatkārto uzmundrinošā gala frāzes.
4. ja kāds pārkāpj spēles noteikumus, tev ir maigi viņam jāatgādina, kā vajag uzvesties.
5. ja kāds nespēj turēties spēlē, viņš ir no spēles jāizslēdz.
Kad es par to tā īpaši aizdomājos? Kad viens cilvēks no nedaudz radniecīgas spēles nonāca manas kopas spēlē un izraisīja pret sevi manu nepatiku, spēlējot new age spēli. To spēli es spēlēt māku, esmu to spēlejusi gan nopietni, gan arī pa jokam. Piemēram, es pasaku - jūtos nogurusi, jo man bija stresaina un grūta diena. Lielākajā daļā sabiedrību šāds paziņojums izraisīs reakciju - nu atpūties, gan jau pagulēsi un būs labi, nepārpūlies, atceries, ka galvenais nav tikai darbs un mācības, padomā par sevi. Nu, vai kaut ko līdzīgu. Citā sabiedrībā tas izraisītu punktu nr.3 - cilvēks ir jāuzmundrina, izmantojot labās frāzes. Piemēram, neuztraucies, Dievs tevi mīl, lūdzies, viņš tev palīdzēs, vai - davai ejam iedzert, tu jutīsies labāk. Taču new age gadījumā justies nogurušam un stresainam izsauc 4. punkta attieksmi - cilvēkam šajā spēlē būt stresainam nozīmē pārkāpumu, kas prasa atgādināt, ka - nav jau par ko uztraukties, viss ir tā, kā tam ir jābūt, tev ir nepieciešams iekšējais miers, atslēdz prātu, emocijas ir tev kaitīgas, atceries, ka tev jābūt mūžīgā beznosacījuma mīlestībā, tu nedrīksti tā justies.
Tādas frāzes un attieksme var likties apnicīgas un atkārtojošās, bet tām ir svarīga funkcija - visu laiku atgādināt, kas tu esi, stiprināt kopību, stiprināt pārliecību, veidot kopēju attieksmi un emociju lauku. Tas atdala savējos no svešajiem un liek katram justies droši, ka es esmu šeit, kur mēs nemitīgi cits citam atgādinām savas robežas, savu kopību un piederību.
Protams, ka katra grupa uzskata, ka tas ir vienīgais īstais uzvedības modelis :D
Piemēram, hipiju sabiedrībā uzvedība, kas visu laiku jāpielieto un kas visu glābj, ir zināms pofigisms, brīvība, atgādinājums, ka tu esi vērtība pats par sevi, ka tikai palaid visu vaļā un viss būs kārtībā. kristiešiem tā būs paļaušanās uz Dievu, atgādinājumi ticēt un turēties pie draudzes.
Nav runa par konkrētu ticību kaut kam, bet arī par to, kurā brīdī vajag atbalstīt ar pozitīvo un kurā ar negatīvo frāzi. Piemēram - bāru šturmēšanas kompānijā vēlme aiziet atslābināties būs apsveicama un cilvēki izteiks atbalstu - es nākšu ar tevi. Kristīgajā - būs maigais nosodījums, ka ne jau tā risina problēmas, bet gan ar Dieva vārdu.
Tas ir tik jocīgi, ka cilvēki var iederēties dažādās spēlēs, tikai jāatkož tās noteikumi. Un cilvēks pat nemana, ka spēlē.
Tikai sastopoties ar citu spēli, pēkšņi jūti, ka šis te cilvēks nav ne slikts, ne stulbs, viņš vienkārši tev vēlas atgādināt un apliecināt citus noteikumus, kas tev nav vajadzīgi.
Interesanti ļoti.
Es jūtu, ka nemācēju parakstīt, bet kaut kas tur ir. Piemēram, tas pats cilvēks, kas sākumā spēlēja new age spēli un centās būt tāds pareizais harmoniķis, saprotot, ka vakarā pie vīna glāzes sākas cita spēle - atceries, kā es toreiz pielējos spēle - pēkšņi var iederēties un pilnībā saplūst ar jauno spēli, ne ar vismazāko norādi nedodot mājienus, ka vajadzētu taču atcerēties būt beznosacījuma mīlestībā.
Pēc tam sākās pamazām pielāgošanās jaunajai Vikkas spēlei, un diezgan labi izdodas :) Vajadzēja tikai saprast, ka figviņzin kura sirds liesmas stara spēle te neies cauri.