teiksma_ragana

Piegāju pie loga, atvēru logu, gribēju izjust auksto gaisu uz tikai ar krūšturi klātas miesas, gribēju ar rokām noķert dažas no skaidrām, zilām debesīm krītošas sniegpārsliņas, paliecos tuvāk dzidrajam, baltajam aukstumam un... piespiedās augšstilbi pie radiatora un burtiski apdega.
Tiecos pēc aukstuma, apdegu.
.
Tas man atgādina dažus karmas likumus. Visuma likumus. Esamības likumus.
Bet tiešām, kā lai uzticas šādam Visumam? Kā lai saplūst ar to vienā esamībā? Jūs spējat?
Es noteikti nē. Visas reliģijas, vai vismaz vairums, runā par sevis nodošanu Dieva, dievu, Brahmana, Dao, kaut kā līdzīga rokās (arī mana), pilnīga saplūšana ar dievišķo, taču es nekad neesmu spējusi to pat vēlēties. Ragana, kas neuzticas Visumam.
Tā tas ir, un varbūt tur ir mana kļūda, varbūt daile.