Gandrīz pirmais, ar ko es nometnē saskāros, bija tas, ka mani gandrīz nonesa no kājām lapsa un kaķis. Es mierīgi biju naktī izgājusi naktskreklā ārā pabaudīt aukstumu, un te pēkšņi man nesas virsū divi uzpūtušies lopi. Paskrēja pusmetra attālumā, it kā manis tur nebūtu. Ja jums liekas, ka lapsa dzina kaķi, kā tas parasti notiek, jūs kļūdāties. Milzīgs baltimelns kaķis trenca šausmīgi pārbijušos pieaugušu lapsu. Lapsa gan vienu brīdi pagriezās un centās stāties pretim, nikni ņurdot, bet aste tai bija kājstarpē un ņurdēšana vairāk skanēja kā nelaimīga dīkšana. Kaķis izslējās draudu pozā un palaida drausmīgu kaucienu, no kā lapsa lidot aizlidoja, zaudējusi pēdējo drosmi. Uz teritorijas robežas kaķis palika uzvarošā pozā un šņāca uzvaras šņācienus. Sakiet vēl, ka kaķis nesargā pagalmu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Kaķi ir ....pat nezinu, kā pateikt, kādi... Viņgad jūljā piefiksēju dārzā kaķēnu. Nē, sākumā domāju, ka gļuks tikai tas baltais kaut kas krūmā pēc lietus. Pēc pāris nedēļām redzu vēlreiz - ir, ir kaķēns, balts, pavisam maziņš, tādam pie mammas vēl jābūt. Dzīvojas pa krūmiem.Tuvumā nelaiž. Atkal nav ilgi. Tad parādās pie malkas, tā kā jau koķetē - noķer mani, ja vari! Ziņkārīgs. Bet kur nu noķert. Tu stāvi metra attālumā, skaiti augusta krītošās zvaigznes, viņš apēd krējumu no šķīvīša, bet tu pat nemani viņu. Tā mēs soli pa solim gājām viena otrai pretī. Tieši pirms gada satikāmies, tagad viņa dzīvo pie mums. Uzvedība tolaik bija pilnīgi netipiska kaķim - ne ņaudēšanas, ne mammas vai cilvēka meklēšanas, klusi, nemanāmi. On August 19th, 2015, 07:58 pm, teiksma_ragana replied: Kaķi ir maģiski :) |