teiksma_ragana

Kaķi ir ....pat nezinu, kā pateikt, kādi...
Viņgad jūljā piefiksēju dārzā kaķēnu. Nē, sākumā domāju, ka gļuks tikai tas baltais kaut kas krūmā pēc lietus. Pēc pāris nedēļām redzu vēlreiz - ir, ir kaķēns, balts, pavisam maziņš, tādam pie mammas vēl jābūt. Dzīvojas pa krūmiem.Tuvumā nelaiž.
Atkal nav ilgi.
Tad parādās pie malkas, tā kā jau koķetē - noķer mani, ja vari! Ziņkārīgs. Bet kur nu noķert. Tu stāvi metra attālumā, skaiti augusta krītošās zvaigznes, viņš apēd krējumu no šķīvīša, bet tu pat nemani viņu.
Tā mēs soli pa solim gājām viena otrai pretī.
Tieši pirms gada satikāmies, tagad viņa dzīvo pie mums.

Uzvedība tolaik bija pilnīgi netipiska kaķim - ne ņaudēšanas, ne mammas vai cilvēka meklēšanas, klusi, nemanāmi.