teiksma_ragana

Kā jau iepriekš rakstīju gan šajā, gan otrā profilā, man pēdējā laikā aktuāla dvēseļu radinieku tēma. Nevaru beigt domāt par to, ka vēl kāds no Viņiem varētu būt tepat blakus neatrasts, neizbaudīts un neizgaršots. Es tik ļoti dievinu savu dvēseļu ģimenīti un tos, kas arī šajā dzīvē man blakus, ka vēlos atrast vēl kādu. Man jau nekad nepietiek.
Tad nu es pirms dažām dienām izliku lamatas :D Mēģināju sevi padarīt par visus radus un draugus pievelkošu centru, uztaisīt tādu kā aicinājumu, kā atvērtas durvis, tā skaidri parādot, ka gaidu ciemos, savā dzīvē. Mēģināju izjust tās saites, kas mūs enerģētiski vieno, un paraut aiz tām, norādot virzienu. Nedaudz man tas atgādināja zirnekļu tīklu un tās vibrācijas, kas rodas, kad kāds ir tajā ieķēries un spirinās.
Pirms četrām dienām es vienu pieķēru. Aizvakar vēl vienu. Jutu tos pavedienus sarosāmies. Divus. Pagaidām divus. Ir sajūta, ka kāds vēro pa gabalu, bet vēl sevi nenodod, paraustot diedziņu par atbildi, taču divi paraustīja pretim.
Šovakar mēģināju sakoncentrēties un kādu no tiem pierunāt panākt tuvāk, dot par sevi ziņu, vai vismaz lai es sajustu, kādi viņi ir, un viens uzvedās tā... nu tā :D Tādas sajūtas man laikam vēl meditācijā nebija bijušas.
Mani vispār piemeklē erotiskas sajūtas no tā, kas it kā nebūtu ar to saistāms, visbiežāk no mūzikas. Burtiski sekss ar mūziku vai dažreiz mākslu, citreiz dabu. Tas man nav nekas jauns, bet Viņš!
Jā, tas ir viņš, un tas bija... vienā vārdā sakot - neaprakstāmi. Sapratu, ka viņa zirnekļu tīkls ir vēl daudz nogribējušāks pēc manis un lipīgāks. Godīgi sakot, pārbijos :D Laikam jau es viņam vēl nemaz nevaru tikt klāt, jo bija bail par dziļu ielipt. Atrāvos un aizbēgu. Tā ir, kad nezina, ko grib un uz ko parakstās. Ja nu šoreiz ne es būšu tā, kurai skraida pakaļ, vai ar kuru ir vienlīdzīgas attiecības? Šausmas!
Sapratu tikai to, ka tas ir tas, kas pirmais atsaucās saucienam. Otrs, kas aizvakar, tas vēl nav gatavs parādīties. Tas slēpjas. Arī liekas, ka viņš, lai gan neesmu tik pārliecināta. Eh, gribēju skuķi :(
Tas viss ir ļoti dīvaini. Es nebiju domājusi, ka izdosies tik viegli, bet, kā mani spēka dzīvnieki saka - ne visam vienmēr jābūt grūti un sarežģīti. Daudz kam tu jau esi gājusi cauri, tagad daudz kas tev būs viegli.
Kas būtu noticis, ka es nesabītos? Pēc sajūtām spriežot, tālāk jau vairs nebija kur, izņemot spēju, fizisku materializāciju. Tāda kontakta izjūta mani izjauca pa detaļām un aizmirsu visu savu šamanisko savaldību.
Kāda savaldība, ja tevi Tā ... :D
Murrr, intriģējoši.
Tikai tagad nedaudz kauns, kā es varu prasīt viņam atklāties dzīvē, ja pat nedzīvē nevaru viņu izturēt ilgāk par 13min un aizbēgu..?
Tas patiesībā ir vēl daudz skumjāk, kā man tagad liekas. Ja nu viņš domā, ka esmu plānā galdiņa urbēja un izmet citu tīklu..?
*
Vispār kas tā ir par patoloģiju baidīties no laimes, baidīties no tā, ko esi gribējusi, baidīties no ilgu piepildījuma..?
*
Bet varbūt vaina tajā, ka es jau entās stundas no vietas klausos savu mīļāko dziesmu...