Ļoti interesanti, ka Tu tieši tagad raksti par dvēseļu radiniekiem. Arī man šī tēma nupat kļuvusi svarīga. Tikai es nemāku viņus sasaukt. Brīžiem saucu, bet man neatsaucas.
Nesen satiku kādu cilvēku, ar kuru man bija tāda sajūtas kā nekad iepriekš. Skatos uz viņu un liekas, ka tā nevar būt, - it kā es redzētu sevi tikai citā versijā. Brīžiem bija tā, ka jāsmejas vai gandrīz jāraud no sajūtu intensitātes. Bet tad tas cilvēks vienā acumirklī izgaisa. Un viss. Es pat daudz par to nebēdāju - tas viss tik un tā vairāk līdzinās sapnim nekā realitātei.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
p_s_miilu commented: