Tagad tehniskās pārdomas. Lai gan fejas nebija 100% apmierinātas ar to, kā es visu rīkoju, tomēr vismaz uz 98% gan. Vienīgais, kas notika, pirmās dejas laikā negaidīti izslēdzās viena tumba. Tālāk viss izdevās ideāli. Protams, ka visi cilvēki nejutās tik fantastiski, kā es, taču man liekas, ka visi jutās vismaz labi, un daudzi jutās arī ļoti labi. Katra deja sanāca tieši tā, kā tai bija jāsanāk. Tas jau ir daudz vairāk kā es uzdrošinājos cerēt. Enerģētika katrai dejai bija pareizā. Cilvēki pilnīgi izjuta visu, kas jādara, pat enerģētiskajā plāksnē. Skatoties ar garīgo aci viss plūda pat pretdabiski pareizi un gludi. Likās, ka mūzika iznes visu tik perfektās sliedēs, ka kaut ko tādu es vēl rituālos nebiju pieredzējusi. Jā, katra deja bija kā rituāls, katra pilnīgi atšķirīga. Dejoju valsi un jutos tik laimīga. Arī Maija koka deja un uguns/dūmu attīrīšanās rituāls bija ļoti skaisti, bet mans lielais notikums, protams, bija dejas. Lielākais prieks, ka izdevās visus noskaņot tieši tā, kā es gribēju - nevainīgi seksuāli. Tā kā zvēri kniebjas. Murrrrvīgi Balteinīga ziedoņa laika enerģija. Mēs dejam zaļā pļavā un visi esam iekšējas uguns pilni. Telpa bija izrotāta meijām, svecēm un burvīgām sudrabainām gaismiņām, mūziku bija izdevies piemeklēt ļoti labu, smaržoja vīraks un sviedri. Man tagad tik patīkami nedaudz sūrst ikru muskuļi. Lielākoties no valša, kur jāceļas pirkstgalā. Tā man enerģijas bija vairāk kā es spēju iztērēt, kaut dejojām vairākas stundas un mana fiziskā sagatavotība ir ja ne slikta, tad vidēja. Es brīžiem lēkāju pavisam vājprātīgi, ja nebūtu feju, būtu ķērusi sirdstrieku. Paldies, paldies fejām un cilvēkiem! Būt tuvai dejā ar man tuviem un jaukiem jauniepazītiem cilvēkiem un fejām bija viena no laimīgākajām dienām manā mūžā :) * Un mūsu uz pārbaudes laiku pieņemtā biedrene tieši iederējās visā šajā pasākumā tik ideāli, kā dzimusi, lai būtu ar mums :)
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |