tēvs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
tēvs' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Monday, March 15th, 2021 | 12:07 pm |
Bērns atrada kastani uz ielas: "o, jaunie kastaņi jau nogatavojušies!" | 11:13 am |
Tas brīdis, kad rotaļlaukuma irigācijas izstrāde ir interesantāka par komunicētgribošu milfiņu | Saturday, March 6th, 2021 | 2:55 pm |
Bērns jautā - kas notiek, ja ar auto uzbrac elektrībai. Nesapratu. Nu, tur, multenē, blablabla. Ieslēdzu savu regulējamo barošanas bloku, pastāstīju par to, ka vajadzīga ķēde, parādīju uzskatāmi ar LED diodīti, pastāstīju par darbu, analoģiju ar ūdeni, etc. Šis ņem diodi un mauc pie rozetes... STOOOOOP! Nākamā mācība - rozetēs mēs neko nespraužam, izņemot kontaktdakšas, vadus neaiztiekam. Ar elektrību spēlējamies tikai aiz barošanas bloka un tikai tēta uzraudzībā. Saslēdzām ķēdi no 3 diodēm, dakšas un katliņa. Būs jāatvelk mājās elektromotoriņš... | Monday, January 11th, 2021 | 9:01 am |
Are you winning, son? Dēls beidzot ir iemācījies pietiekami labi braukt xkastes rotaļās, lai vinnētu. Pagaidām rekords ir 2 reizes pēc kārtas pa pirmo un kopvērtējumā 2. (no trim trasēm). Kad samācīsies izbraukt visu, būs jāmaina rotaļa.
Vakar bijām slēpot, jo sniegs taču! Sīcis iemanījās nobraukt veselu kilometru klasiskajā. Ar 101 kritienu, bet nu tomēr. Vēl iemācījām kamaniņas bremzēt/stūrēt, jo uz lielā kalna vajag. Līdz šim uz mazajiem kalniņiem bija poh, jo pa lielam viens pats un kalniņi mazi. Bet uz lielā kalna liela sajūsma. Pats arī izbraucu pāris reizes, bet slēpošana tomēr vairāk. | Monday, January 4th, 2021 | 9:17 am |
ielu šķūrēšana Kā kājāmgājējs es reāli novērtēju to, ka privātmāju īpašnieki cītīgi noskrāpē ceļmalas, nokaisa ar sāli un granti. Lai ir gluda, stabila un neslidena staigāšana. Nekādu lauztu ceļu un samežģītu potīšu.
Kā tēvu, kas velk savu sīci uz bērnu dārzu uz ragaviņām, šie posmi reāli kaitina.
Šodien redzēju vienu citu tētīti, kas vilka savus divus pāri pa ceļu tā, ka dzirksteles vien šķīda. Labi, šķīstu, ja būtu īstās ragutiņas ar dzelzs sliecem, bet bija plasmasa. Vilka atsperdamies, piepūstiem vaigiem un tusnīdams, jo 2x20kg pa super neslīdošu virsmu.
Citās ziņās, sākām taisīt nākamo. Gan jau ka atkal būs septembrēns. Ziemā tāpat nekā cita, ko darīt, nav. | Thursday, December 31st, 2020 | 1:30 pm |
Kautkā galīgi nerakstās, lai gan itkā jau būtu par ko Apmēram ap to laiku, kad sāka pirmais zobs kustēties, man uznāca zajobs sīcim dirsu slaucīt. Vienkārši atteicos. Pirmās 3 reizes nācās stāvēt blakus un skaidrot, cik daudz papīru, kā locīt, kā slaucīt, ka vajadzētu pārtraukt pirms mugurkaula, nevis zīmēt tālāk pa visu muguru, etc. Tad sāka normāli, pats iet, pēcāk raportēt. Slaucīšanas kvalitāte ir so-so, bet gan jau iemanīsies. Veļasmašīna tāpat mazgā, jamai starpības nav, cik tieši brūns tas pasākums ir.
Kādēļ es par šo atcerējos mēnesi+ vēlāk? Da tādēļ, ka bērns vakar pirmoreiz mūžā bērnu dārzā padirst aizgājis. Savādāk esot bijis kauns, ka audzinātājām jāprasa, lai atslauka, aber šās atsakās.
Kāds vispār ir normāls vecums, kad bērniem beidz dirsu slaucīt? Skatījos Louie, tur šis savai 6gadīgajai laikam vēl slaucīja. Iedomājos, ka nav tak normāli, ne? | Sunday, December 20th, 2020 | 3:58 pm |
Visādi autiņi, pepas un frozen ir pieejami, aber vecie labie burtiņmakarōni ar uguni jāmeklē. Beigās atradu eko-šmeko nepareizās formās pa dubultu cenu. | Saturday, December 5th, 2020 | 9:49 pm |
Nuoat bērns izrāva savu pirmo zobu. Apakšā vidējais labais. 5 gadi 3 mēneši | Monday, November 30th, 2020 | 9:24 am |
5 ar astīti gadu vecumā bērnam pirmais zobs krīt ārā. Apakšējais vidējais labais. Nezinu, kā saucas. Pagājušonedēļ skatījos, ka bērnam zobs šķībs, nodomāju, ka gan jau jaunie zobi spiež ārā no vietas, un tā arī bija. Ceturtdien sāka sūdzēties, ka sāpot. Pāliecināju, ka nevis sāp, bet vienkārši dīvaina sajūta - īd. Piektdien jau kārtīgi kustās, bērns pus dienu šūpo turpu-šurpu. Šodien ir pirmdiena, vēl ir vietā. | Monday, November 23rd, 2020 | 10:52 am |
Mēs abi ar mammuci mēdzam spēlēt videospēles. Es uz datōra, mammucis vairāk uz xbox. Veco xbox pārdevām, bet pāris pultis palika, kuras pieslēdzu datoram, bet lietoju reti. Jaunajam xboksam sava pults, vecās klāt nevar pieslēgt, cik saprotu. Bērns periodiski paņem pabakstīt vecās pultis, kuras neko īsti nedara. Jaunā pults gan ieslēdz xboksu. Sākumā bija prieciņš, ka kautkas sāk rūkt un gaismiņa ieslēdzas, kuru var izslēgt uz pašas kastes. Vakar šis sāka taujāt - kas tas īsti ir un ko ar jamo dara. Nodomāju, ka 5 gadu vecums ir ok sākšanai un ieslēdzu tv. Uzliku kautkādu vienkāršu braucamo spēlīti, kurā var bezgalīgi braukāt apkārt. Sajūsma ahūnākā, atkarība arī. Nācās sarunāt, ka būs fiksēts ekrāna laiks - pus stunda dienā, nogalēs stunda. Skaties multenes vai spēlē spēlītes - tava izvēle. Virtuves plīts taimeris kā indikators - kad sāk pīkstēt, izbrauc līdz galam un slēdzam ārā. Tikmēr bērns ir pazudis spēlē ar galiem. Klasiski - pults tiek grozīta vēlamajā braukšanas virzienā, nevis tikai kloķīši.
Protams, ka bērns grib krutākas mašīnas un krāsas un vēl nez ko, bet tas viss ir jāanloko. Kas nozīmē to, ka tētim būs jāizspēlē visa tā nolāpītā spēle, lai dabūtu vaļā autiņus un trases. Ehh, ko tik nedari atvases labā... | Friday, November 13th, 2020 | 9:23 am |
Nu, re, piesaucu. Nākamajā dienā pēc ieraksta par gultā nemīšanu slapji gan bērnu dārzs, gan mājas gulta. Oh, well..
Pa starpai noskatījāmies "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi". Par spīti tam, ka ap filmas pusceļu sīcis gribēja tīties prom, beigas patika. Dziedoši suņi laikam pavelk. Vakar bērns spēlējās ar autiņiem un dungoja par maģisko Maskačku. Multene, tiesa, nedaudz atšķiras no tās maskačkas, ko es atceros no 90to beigām/00to sākuma :)
Vēl viena fīča - bērns pa starpai bija pie vecvecākiem uz nedēļu, kur ōpis samācīja zīmēt peintā un drukāt vordā. Vakar bērns pieprasīja zīmēšanu pie kompja, kur 2 bildes tapa veselu stundu! Kas nozīmē mieru mājās, kas vakaros ir reta parādība šajos platuma grādos. Bet tas nozīmē arī to, ka sāk uzkrāties ne tikai papīra mākslas darbu kaudze (kas tiek papildināta ar 4-6 gb/dienā), bet arī digitālās mākslas arhīvi. | Tuesday, November 10th, 2020 | 9:28 am |
Koments pie iepriekšējā ieraksta atgādināja vienu sadzīvisku detaļu. Mūsu mājā dzīvo pāris ar 2 meitenēm +- līdzīgā vecumā ar mūsējo sīci. Vasarā bija forši iegājies, ka sīcis klausās, kad kaimiņi atbrauc un deso ārā, aicina meitenes rotaļāties dārzā. Ērti tak - tikai viens vecāks vajadzīgs uz trim bērniem. Tas turpinājās kādu nedēļu-divas, līdz viena no meitenēm pateica, ka viņas mammucim nepatīkot, ka zvanās pie durvīm. Mūsējais mucīts to padzirdējis uzlika meiteņu aicināšanai veto. Sak, ja gribi spēlēties - ej ārā un spēlējies, meitenes pašas iznāks, ja būs iekāriens. Bet meitenes tā arī nenāca, izņemot ļoti retus gadījumus. Vispār tie kaimiņi ir dīvaini - mums dārzā smilškaste, šūpoles, rotaļlietas, bet viņi savas meitenes nelaiž ārā nez kādēļ. Esmu pat dzirdējis caur atvērtiem logiem, kā meitenes lūdzas laukā, bet nini. Kādēļ lai cilvēki kautko tādu nodarītu saviem bērniem? Kad mēs augām... | 9:10 am |
Vakar sīcis sadomāja, ka jāiet ķekatās. Bērnu dārzā bija samācījies pantiņus un visu darāmo, mājās satērpies, maska virsū. Viens pats negribēja, mammucim bija jāstāv aiz stūra, jāpieskata. Bet tāpat neviens kaimiņš neatvēra, lai gan visi logi gaiši. Ehh, pilsētnieki...
Vakarā sanāca miegs un aizgāju gulēt pusvienpadsmitos. Bērns parasti tiek čurināts ap 11 - 11:30. Palika nečurājis, par laimi līdz pat rītam. Nu jau kādu mēnesi gulta sausa, grēt saksēs! | Friday, October 23rd, 2020 | 12:57 pm |
Mārketinga spēks Vakar sacepu kabaču pankūkas. Nu, tādas pat, kā kartupeļu pankūkas, tikai ar kabaci. Sīcis bauroja stundu un apēda knapi pus pankūkas. Pat pēc noskaidrošanas, ka par katru apēsto dabūs šokolādes gabaliņu saldajā. Nē un viss.
Šodien mammucis paziņoja, ka būs dārzeņu kotletes, uzsildīja uz pannas vakardienas pankūkas, piemauca sieru un aizgāja uz urrā.
Prasu sīcim - a tu zini, kas tās par kotletēm? Šis sak: "protams! Vakardienas pankūkas". A kādēļ vakar neēdi? Vakar siera nebija virsū.
Ehh, ok. | Thursday, October 22nd, 2020 | 9:31 am |
Vakar ar bērnu kārtējoreiz vazājāmies, sīcis jautā, kas uz zīmes rakstīts. Saku - lasi, māki tak tos drukātos burtus lasīt. Pats ar savām -4 brillēm skaidri redzu "Pirmā vagona apstāšanās vieta". Sīcim bija jāpaiet metri 5 uz priekšu. Mājās uztaisījām redzes pārbaudi, redze tiešām izskatās sliktāka, nekā man ar brillēm. Jāiet būs pie slaktera laikam, lai mēra ar agregātiem. | Friday, October 16th, 2020 | 10:52 am |
Bērns ir atklājis post-it līmējamos papīrīšus. Tagad visas malas ir pilnas ar mazām bildītēm. Vismaz dažādas - putni, mājas, automašīnas, teksti. | Sunday, October 4th, 2020 | 12:30 pm |
Ja negaršo tas, jo tētis ir pagatavojis, tad ēdiens negaršos nākamās 3 dienas, jo tētis ir slaists un savārījis veselu spaini | Tuesday, September 29th, 2020 | 9:53 am |
Bija brālēns ar māsīcu atbraukuši. Sēžam, domājam, ko darīt, te sīcis piedāvā: "ejam dzīvnieku līķīšus rakt!". Mēs ar mucīti sākam rēkt, visi pārējie šokā. Spēle "arheolōgi" - viens aprok kaudzi ar maziem rotaļu dzīvnieciņiem smilšu kaudzē, cits uzmanīgi rok vaļā fosīlijas. Bet no konteksta izrauts bija labi.
Vēl viena fiška. Bērnu dārzā viens puika, Ješka, ar ko sīcis mūžīgi kašķējas. Nu, tādas love-hate attiecības. Vakar aizvedu sīci uz bērnu dārzu, stāvu, klausos, kas notiek (vecāki dēļ kronīša nedrīkst nemaz iekšā iet). Sīcis atver durvis, tur Ješka priekšā: "Labrīt!". Sīcis pretī: "Atkal tas riebīgais Ješka!". Ješka: "Pats tu esi riebīgs!" Uzreiz kašķis, audzinātāja stostrē Ješku, jo nedzirdēja, ka mūsējais to visu iesāka. Ehh, skarbā skolas dzīve. | Thursday, September 17th, 2020 | 7:26 pm |
Salecos ar sīci par kakāšanu. Visu dienu tas lops nodarbojas ar manis ķīmisko apstrādi, visu dienu es viņam saku, lai iet tak reiz padirst un šis visu dienu apgalvo, ka negrib. Tagad vakarā paziņoju, ka atsakos ar viņu vienā telpā uzturēties, ja jams tā smako. Tagad sēž un spiež, neizklausās, ka kautkas būs, jo būšana parasti ir diezgan labi dzirdama | Tuesday, September 8th, 2020 | 7:13 am |
Bērnam rīt paliek 5, svinam šodien, jo rītdienai citi plāni. Vakarā bērns sēdēja uz poda un dungoja "hepi bezdej tu juuu". Piemīlīgi, tik nez, kur jams to samācījies |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|