komentaars uz atbildi "..Principā jā. Ne tagad un ne šobrīd (nejūtos gatava mātes lomai).."...
Pilnīgi nepiekrītu- es gribēju katru savu bērnu par spīti tam, ka nekad tā īsti nebija ne apstākļi, ne kas... Es vienkārši gribēju... Hormoni, kaķenes instinkts, es nezinu... Un nekad man tas nebija pārsteigums...Un vienmēr vajadzēja tikai vienreiz noriskēt un neizsargāties (jo gribējās, bet apzināti pieņemt lēmumu dūšas nebija), un viss, bērniņš izmantoja jau pirmo iespēju :)))

(Reply to this) (Thread)

kad man aarsti pateica "Jums NEKAD nebuus beernu!", es ar, chista principiaali saaku "gribeet" beernu.. kad operaacijas (kuru sakaraa ar to atlika) priekshvakaraa atklaajas, ka es esmu staavoklii, es izgaaju cauri visam shitam manis apraxtitajaam ar Pilnu Atbildiibu, Visu Laiku Apzinoties, ka es Baidos, ka es Neesmu_Gatava un tagad, kad maneejie ir Pavisam Pieaugushi un Pashi Ar Savaam Gjimeeneem, es vel joprojaam Baidos un veel joprojaam Neesmu Gatava buut Maate.:)) un Nepaatraukti BRIINOS "Nu kaa tas var buut - man, un Shitaadi pusliidz izdevushies beernelji??? NETCAMI!!!!!"..;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas- kā tādai mātei kā es ir izauguši tik ļoti forši bērni, mani arī vienmēr izbrīna ;)

(Reply to this) (Parent)