|
30. Jan 2008|16:04 |
Tant! Teu tik esejas rakstīt i apcerējumus.
Tā jau i ka bērnam nekad nau gatavs. Pirmo gaidīju ar interesi, otro ar pieradumu, trešo ar neizbēgamības sajūtu, a vot savu pirmo mazbērnu gaidīju ar nepacietību un bailēm. Paliekot par vectētiņu 43 gados bija lepnums. Vienīgais mīnus visā šajā lietā ir tas ka pēc mazmeitas piedzimšanas man ir jāguļ ar vecmāmiņu ;( |
|