Nu, skaidrs. Laikam tā ir normāli. Cilvēks nevar visu uzreiz, labāk palēnām. Man jau šķiet, ka vissliktāk ir tad, kad visas sajūtas apspiež un visiem aktīvi stāsta, cik ir labi un forši viss tak īstenībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man shkjiet, ka es nekaa taada nestaastu.:)
es prosta proveeju dziivot talaaak.:)
pagaidaam kau kaa jociigi notiek taa dziivoshana..:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Tu nē, bet man ir viens ļautiņš, kurš līdzīgā situācijā it kā nejūt neko un visiem prasa, a kas ta te tāds, tas tak sīkums, un man vnk bail, ka vienā brīdī tās apspiestās emocijas var uzsprāgt.
Jā, jāmēģina dzīvot tālāk un pa gabaliņam lēnām tas viss jālaiž ārā, tā man šķiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu jau nezini mosh, kaa tas ljautinjsh kauc, kad paliek viens..
ir cilveeki, kuri vienkaarhsi baidaas atklaat citiem savas patiesaas emocijas un sabiedribaa tad aizstaaj patiesaas emocijas ar kau kaadu smagu un arii pashiem gruuti sagremojamu surogaatu...
parasti taa ir dikti vientuljiem ljautinjiem...

man ir vieglaak - man ir beerni un Robis, ar kuriem es visas shiis dienas varu komuniceet, nebaidoties ka kaac no klausitaajiem uzskatiis, ka es kau kaa ne taa uzvedos...
man ir vieglaak.. bet tik un taa pavisam viegli nau - veel ir smagums, bet gan jau kaadreiz arii shis smagums paaries..;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tas tāds ļautiņš, kurš neslēptu kaukšanu vienatnē, bet vislaik saka, ka nejūtot vispār neko un arī nesaprotot, kāpēc citi jūt. Patiesībā pazīstamas sajūtas.
Un jā, tas ir baisi no svara, ka Tev ir bērni un brālis, ar kuriem kopā to visu izbēdāt. Tu neesi viena. Bet pavisam viegli nevar būt, protams.

(Reply to this) (Parent)