kādreiz biju saņēmusi vēstuli, kura gandrīz izpostija manu dzīvi... tai bija viena rindiņa- "... kādreiz, varbūt, pēc gadiem sešiem, mēs tiksimies, un tad..."
... un tad pēkšņi, pēc sešiem gadiem viņš ienāca starppilsētu vilciena vagonā, apsēdās man pretī un uzsmaidija. Es skatijos viņā un nevarēju saprast, ko tādu es esmu mīlējusi šai cilvēkā?
Nekad nevajag atskatīties pagātnē

(Reply to this) (Thread)

wo wo - es ar par to pashu - pagatne ir pagatne un laj jamaa paliek pagaatnee..:) ritdiena pieder naakotnej un tajaa ir jaabun kau kam jaunam un, ja isdodas, savaadaakam.:)

(Reply to this) (Parent)