| |
[8. Jan 2008|20:09] |
Pāris angļu profesoru digitalizējuši vairāk nekā 100 000 Londonas krimināltiesas protokolu, turklāt prāvas notikušas starp 1674. un 1834. gadu. Interesantu to lietu padara tas, ka tur mutautiņu zādzības atrodamas blakus apsūdzībām slepkavībā.
Piemēram, šāds gadījums:
One of the first and most talkt of Tryals at this Sessions, was for such an abominable Crime, attended with such odious Circumstances, as 'tis thought scarce any Story can parallel it, especially in this our more modest and chaster Climate, hitherto a stranger to such unnatural wickedness; and we hope the Justice executed on this wretched Criminal will deter all others from any the like detestible inclinations for the future.
A married woman lately living without Cripplegate, that appeared to be between 30 and 40 years of age, was arrigned, For that she having not the fear of God before her eyes, nor regarding the order of Nature, on the 23. of June last, to the disgrace of all womankind, did commit Buggery with a certain Mungril Dog, and wickedly, divellishly, and against nature had venerial and Carnal copulation with him, &c. It was was proved that the Prisoner was a person of a lewd conversation, and lodging in a Room into which there were several holes to look in at from the next house, they had often seen her in the very acts of uncleanness with Villains that followed her; but one day one of the Witnesses (a young woman) happening to cast her eye in, saw her use such actions with a Dog as are not fit here to be recited: At which being amazed, she called up another woman, and after that a man, who all saw her several times practising this beastliness, and fully evidenced the same in Court, where the Dog was likewise brought, add being set on the Bar before the Prisoner, owned her by wagging his tail, and making motions as it were to kiss her, which 'twas sworn she did do when she made that horrid use of him. For her self she had nothing to say, but denying the fact, alleadging it was mallice in the Witnesses, whichher Husband, who appeared in her behalf likewise suggested, but could not make out any quarrel or occasion of any such malice in the least; whereupon after full consideration of all circumstances she was brought in guilty. |
|
|
| |
[2. Jan 2008|00:25] |
No Viestarta Gailīša intervijas ar Flemingu Rosi jaunākajā "Kultūras Dienā": "..ASV ir cilvēki, kas grib skolā mācīt dievišķo dizainu evolūcijas teorijas vietā.."
Pavisam konkrēti – mani apbur intelligent design nodēvēšana par dievišķo dizainu. Izklausās, ka ASV apsēduši histēriski modes maniaki, kas cīnās par bioloģijas nomainīšanu ar fashion appreciation vai ko tamlīdzīgu. |
|
|
| |
[25. Dec 2007|15:43] |
Starp citu, ar Dekaelu pirms pāris dienām bijām iegājuši Katedrālē, kurā iepriekš nebija būts. Celtne arī no iekšpuses traki glīta, pustumsā gleznojumi ar bargiem svētajiem – viss tumšā zeltā un tīrās krāsās. Reizē ļoti grezni un ļoti vienkārši, bet katrā ziņā iespaidīgāk (un arī estētiski baudāmāk) nekā daudzās Latvijas katoļu baznīcās.
Vienīgais – pareizticīgie laikam Bībelē brauc pāri tai vietai, kur Jēzus tirgotājus no tempļa izdzina, garumgaras rindas bija tieši pie svētbilžu un sveču pirkšanas, kas ierīkota pašā centrālajā telpā... |
|
|
| |
[22. Dec 2007|03:20] |
|
Es pārāk nebrīnos, ka daudzām meitenēm negaršo alus, ņemot vērā, ka viņām -- atšķirībā no vīriešiem -- to pasniedz plānās stikla glāzēs bez osas. Šīs glāzes, lai arī gluži glītas, ir apmēram tikpat praktiskas kā papīra apakšveļa. Nez, kurš izdomāja, ka meitenēm garšo silts alus? |
|
|
| |
[21. Dec 2007|01:26] |
Cik ļoti reklāmu izskalotām smadzenēm jābūt cilvēkam, lai viņš nolemtu nobaudīt dzērienu ar nosaukumu "Pai", man bail domāt, taču tieši to es izdarīju. "Pai", redziet, ir dabīga sula ar aveņu-upeņu garšu.
Man nekas cits neatliek kā uzticēties ražotājiem attiecībā uz dabīgumu, taču apgalvojums, ka sulai piemīt aveņu un/vai upeņu garša, šķiet pārspīlēts. Es pat teiktu, ka sula zināmā mērā garšo pēc vienīgā augļa, kuru es nīstu (bērnības trauma), t.i., ananāsa. Un, godīgi sakot, mani tas sevišķi nepārsteidz, jo pēc rūpīgākas iepazīšanās ar etiķeti atklājās, ka dzērienā ir 60% ananāsu sulas, t.i., tieši 60 reizes vairāk ananāsa nekā upeņu (0,5%) un aveņu (0,5%) kopā.
Tur, starp citu, ir lielisks sulas satura kodējums attēlos, t.i., augļa vai ogas bildīte un pretī skaitlis. Man gan šķita, ka skaitļi ir savstarpēji proporcionāli, t.i., ka puslitrā ir 2/3 vienības ananāsa pret 2 vienībām aveņu, bet izrādās, tur ir 2/3 ananāsa pret 2 avenēm. Nopietni. Oh well. |
|
|
| |
[20. Dec 2007|22:08] |
|
Izrādās, soda naudas par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes cita starpā paredzētas "darbinieku materiālajai stimulēšanai". |
|
|
| |
[18. Dec 2007|20:13] |
Viena no uzmācīgajām idejām, kas mani šad tad piemeklē, ir ± šāda: ja pēc sazin kādas mīklainas katastrofas izdzīvotu tikai es un vēl daži apmēram tādi paši indivīdi, kas būtu tas, ko mēs spētu rekonstruēt no dajebkādām cilvēces kopīgajām zināšanām?
Lidmašīnas sarūsētu savos angāros, un esmu pārliecināta, ka arī lauksaimniecības uzsākšanai nebūtu īsti gana ar bērnībā lasītu "Robinsonu Kruzo". Visādā ziņā ķīmijā setback būtu vismaz līdz viduslaikiem. |
|
|
| Pērtiķu planēta (2001) |
[16. Dec 2007|11:34] |
Beidzot noskatījos arī šo.
Ko tur liegties, cerības bija nu milzīgas, galu galā Bērtons taču + nenormālākā SF klasika, kam pietrūka varbūt tikai eleganta izpildījuma. Un neteikšu, ka visas Bērtona filmas ir šaušalīgi nepieradinātas, taču sava specifiska noskaņa gan tām nenoliedzami piemīt (izņēmums – visai salkanā Big Fish), tāpēc arī mulsina fakts, ka šī filma vairāk atgādina "Neatkarības dienu" un tai līdzīgus izstrādājumus, nevis oriģinālo – 1968. gada – versiju vai (un tas nešķiet par daudz prasīts) vismaz citus Bērtona gabalus.
Vislielākie iebildumi man gan laikam ir nevis pret to, kas šeit ir, bet gan pret to, kā nav: proti, kaut kā jauna interpetācijā vai izpildījumā, iekšēji loģiskas pasaules un kāda nebūt mesidža, ko es no zinātniskās fantastikas tomēr lielākā vai mazākā mērā sagaidu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šo filmu varētu būt uzņēmis jebkurš: mums ir standartvaronis/pilnīgs kretīns, kuru par astronauta profesijai piemērotu varētu atzīt tikai garā vājš mērkaķis, kurš ārstu komisijā nonācis aiz tīrās nejaušības, puskaila blondīne, kuras izskats liecina, ka vismaz ikdienas vizīte pie friziera un kosmetologa paverdzinātajiem planētas iedzīvotājiem netiek liegta, kā arī jauneklis, kurš funkcionē kā anti-deus-ex-machina, t.i., parādās tikai tāpēc, lai uz aptuveni 20 sekundēm izčakarētu visus plānus. Ja arī Bērtons ir drusku pairgājis par klasiskajām SF klišejām, tad pārāk maigi un nekonsekventi, lai to varētu uztvert īsti nopietni. Rezultāts – skumji garlaicīgs un diezgan nekāds.
Upd. Aizmirsu piebilst, ka atsevišķi pērtiķi izskatās nu vienkārši apbrīnojami līdzīgi atsevišķiem Džeksonu ģimenes pārstāvjiem. Tikai smukāki. |
|
|
| |
[15. Dec 2007|17:38] |
|
Vakar pirmoreiz piecu gadu laikā, kopš izmantoju attiecīgo maršrutu, pabraucu garām savai pieturai. Tas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, bet man neienāca prātā, ka es varētu būt aizbraukusi par tālu, un biju pārliecināta, ka tramvajs mainījis maršrutu. Kas, protams, tramvajiem ir ārkārtīgi raksturīgi. |
|
|
| |
[12. Dec 2007|21:44] |
| [ | Mūzika |
| | She's a rich girl, she don't try to hide it, diamonds on the soles of her shoes | ] |
Šodien nejauši redzēju daļu Panorāmas (aptuveni divas ziņas), un vēlreiz pārliecinājos, cik viedi rīkojos, neskatoties ziņas.
Protams, ja godīgi, ne jau satura vai kvalitātes dēļ neskatos televizoru, bet gan drīzāk aiz pieraduma (un arī tāpēc, ka dejojoši zaķi un nesaturēšanas problēmas gan atsvaidzina filmu gauži lineāros sižetus, taču visu to cirku nevar apturēt, lai aizietu pēc tējas). Reklāmas gan TV nepilnības lielā mērā kompensē, ja ir attiecīgs noskaņojums.
|
|
|
| |
[12. Dec 2007|12:36] |
|
Dienasgrāmata man nu tā kā būtu. Ko tagad? |
|
|