Comments: |
Ar to es gribu teikt, ka diferenciācija praksē notiek atbilstoši situatīviem nosacījumiem un prasībām. Ņemot vērā situatīvo daudzveidību un aģentu intereses, man nav īsti skaidrs, par kādu progresīvu metodi ir runa.
Manam ieteikumam ir preskriptīvs, nevis deskriptīvs raksturs. Jā, es redzu, ka aģentiem nav ne mazāko grūtību runāt par "krievu" vēsturiskajām netaisnībām un "krievu" ievēlēšanu (piemēram), it kā runa būtu par Pēterīti, kurš vakar nočiepa kūkas gabalu, bet šodien dāvanā saņem balonu, taču vai ir kāds pamats domāt, ka vairums konkrētu lietotāju konkrētās situācijās nespētu izprast, ka runa ir par fiziski un ideoloģiski atšķirīgām grupām? Es to, protams, nevaru pavisam stingri apgalvot, bet es domāju, ka nošķīrumi konkrētiem cilvēkiem reāli pastāv (viņi principā apzinās starpību starp tautu, ideoloģiju, vienas vai citas valsts varu, konkrētos vēsturiskos notikumos iesaistītām personām utt.), tikai daļai no viņiem tas nez kāpēc netraucē pilnīgi nesaistītus notikumus un grupas vispārināt uz tautas līmeni. | |