|
[Aug. 8th, 2018|10:55 pm] |
Atkal baudu logus. Pēcgaršai nolemto pasaciņu. Piparkūkas nonstopā izrokot salūtu. Saprecinot stikla taru uz mūžameža kājas. Ēdmaņas raidorganizācijā klausoties pipariņos un naksnīgajos drudžos. Ar prieku un nacionālo atriebību. Pārpeld lodāmura pirktspēju. Atrodoties prātam neaptveramā bungādiņā. No provinces aktualizācijas uz bezierunu gandarījumu. Tiešām nav nekas iebilstams pret āmurzivīm ar lokano antro-parafīnu. Logos pavīd siluets tik pilēdams miegā derīgās drosmes izvagotajos dumjuma pakaušos ar desiņām.
Maize apgarotā zemes kabinetā. Maize maizītē. Taustāmais galugalis. Mani skaita balto skaldni. Beidzoties izvadei mani neraisa atkal uzvedumos. Bagāto skaldni no papīra gružiem. Aklo smieklu kastrācijas katlu no papīra salami. Ar pulka asinīm mani izvada no Plakanciema. Skropstas uzvarošajā baltvīnā. Mani nevar ar katla vāku nonest no Plotīna. Uzmācīgi novērojot dzēšgumijas. Palīdzības ielā un nacionālajos zaros. Galveno celtniecības materiālu, kas izskatās pēc pincetes. |
| |