| |
[Jan. 1st, 2018|12:10 pm] |
|
Algas piekariņš grīļojas. Staipa sev līdzi garenos marmelādēnus un taisās tieši laikā. Skroderim pa biksēm braukāt. Mencas filtru Kurzemes hercogu. Meitenes tevi iepazīstinās ar Karlsonu, kurš lido pēc bikšu priekšām. Man bija ļaudis no visas pasaules sabraukuši lēkāt pa piekūna pakrūti. Jāliek skurstenis pie cariskās elkoņa gammas. Miezītis man piedeva brašās auzu puduru sakvojāžas. Iesita pa spico stūri. Lecamais auseklis. Taisīja krunkainu seju. Laikā, kad manas plastmasas Gruntšteinas ir bijušas laicīgā barokālisma sprūdā. Pateicības vārdus par niekalbjiem, kas nebija mūs tik ātri saziepējuši. Aizgāju pakaļ strazdiem, tiem menšikoviem un drausmīgajiem druvas akvareļiem. Taisniem trapeces cepumiem. Trausliem strupceļiem. Aizsnaudušos prieka vedējus mūs visiem par godu sagrupēja skursteņu grupās un tālivalžos, un miegainos asniņos pretim skursteņu peciņām, un laidaru vielmaiņai. |
| |
