| |
[Jul. 1st, 2017|08:28 am] |
Atrodas biežāk kā pazaudējas. Puķupodā ar vārāmo ūdeni. Nepiedēvētu sev vasaras lences. Bālas drosmes cigaretes baltos uzsvārčos un nedeklarētā vietā, ko sauc par mūslaiku logotipisko sauszemes baranku. Mainoties viaduktam, mūsos paliek tikai zaļā vārna. Man tiešām šķiet, ka šodien bauda izstīdzējusi un brienama izveido skopumu kā plātsmaizi. Nonstopā uzrotot piedurknes. Rozā barankām iemauktos ar gaistošām rozēm un nospiedošo vairākumu vienādības zīmju. Katarses rūsā maigos un velnišķos baseinos atrodas arī kāds nekonkrēts baldahīns no piparmētru cilts. Manas pēcpuses nav mani atradušas. No tauvas labpatikā Prievīša kungam.
Ar garenajiem ziediem no papirosa zoba, ar zemeni no mana stikla. Numismāta raķetēm. Par balto lotosu domāju ar tādu biežu skatienu. Ko taujā svaigā zivs? Maini zeltu un nomaini priedi. Ar skapīti ložu esi vienreizējs, radi savu sulu. Ar zemo pievalgotāju. Man arī nav nekādu īpašu Šveices pulksteņu, man ir tikai briedums un neelastīgs, biedējošs karavadonis, ko viens viensētis baro ar drukno Baibas aromātu. Beidzēja runasvīru. Gribētos uzvesties kā laikapstāklim. Beigtā vardē no maisa ārpuse staigā.
To domādams, ieviesu savu Kataras nodokli, jo, tikai bez mitas atgādinot saviem galvenajiem ēdājiem, manu kādu biežu rudzu riku, mainu kādu biezu rūtiņu. Man no partikulāra gozēšanās vedas labas aromāta čības, un viņām visām gaviles labojas nost no pēdām. Tas izskatās pēc vairāksolīšanas un ir adresēts nopietnajam laikam, kad mantas neatradās savās staļļa vietās, bet gaidīja baumas ar tik attāliem lietaskokiem, kas nebija manis cienīgi. Mērinstrumentos un atkalas zarnās. Man nu gribas gulēt iet, es atrodos uz kraujas, būtu labi saziepēt molekulas baudas. Labi būtu dancī iet, skatīties, kā piesnieg makarona resnā zivs. Mizanscēnas grautiņa. Maksas ložņā. Pēdējā gaitā uzvārot sodrējus no pupām makaronos no papijomas. Un laikam arī super stiprā skotu svārku līme. Iegriežas mazliet pie rododendru plāceņa un apvijas ap manu dzestro raidlaiku. Atrodas uz runas manieres ar rozā snīpi bez atalgotas Beirutas. Milzīgā ziedu ciema. Pārticība namiņiem no miega līdz vidējam acetona kundziņsalietim. Mēs redzam šo badmintonu, un mums tas patīk kā dzīpars ko nevar nokontrolēt, jo viņš ir Namejs. |
| |
