| |
[May. 19th, 2013|11:54 am] |
Brīvvalsts raidlaikā iegarenos stādos. Domas rada sava veida košas akācijas. Domas ir tās, kas rada augu darbu. Domas ir radītas pavisam savādākas. Ja vien to apkārtmērs būtu ievērojams. Radīt ar diviem robežstabiem. Ar augsto kaklu bija cirtiena spēkā pavēlējis. Sašūt kopā augstos augumus.
Dienas bija viņam radītas kā piespiedu kuprīši. Dienas ir izveidotas ar skaisto putnubūri. Skaidro prāta grabuļu. Patiesās rauga valstības. Augošajā kapļu valstībā. Ierunāt kādu staipīgu dziesmiņu. Miers raudāja. Dienas ir radītas, lai tajās skaidri redzētu notievējušo. Dienas ir radītas, lai tajās ienestu skaidro saprātu. Skudras rāpoja ar gaismas ātrumu. Dienas ir radītas, lai skaidrais radītu tajās savas iesnas. Nedienas ir skaidras sapratnes stūrakmens. Pēcgaršas atdarinātājiem, skaudro ģīmju vilcējiem. Dienas ir raizējušās un ienākušas skaistajos gruntsgabalos. Dienas ir izvandītas, un raidlaiks ir skaidri sapratis. Pēcgaršas amonjaka garšvielas. Skaidrais putraims mantas atvedinājis. Marioneša draisku raiduguni. Gaismas spēkiem cīkstoties, laidis klajā grādu rēgā. Gaismas iznākušie sakaltēti.
Gaismas gadiem ejot tālāk, radies tāds kā putuplasta korķis. Vibrēt mācījies. Tas uznācis mums virsū un gaidījis garastāvokļa rokenrolu. Gaisma ir radīta, lai tajā uzkavētos spēka pilniem ratiem. Ar garaiņiem un citiem iesmu gaidītājiem. Gaismas radiatoru skalā tas bija viņiem iemūžināt licis. Skaidrais raidīts laukā pa pastu. Manas prasmes to radīt nav ļāvušas. Ar gadskaitļiem radikulīta varā. Ienestais skaistums platīna gorīties nav bijies. Ienestais jau tagad bija viņam licis noprast.
Gaismas dzīvo skaidrojuma vadu. Ienests ir ne tikai skaidrais, bet arī izcilais. Ienestais bija viņam iznācis tāds kā skābans. Miests bija pilns ar kaņepēm. Gaiziņš bija pacēlies spārnos un aiznesis savas sklandrauša ausis tik tālu Uzbekistānas maksimumā. Mierīgais vadātājs bija viņam apsolījis ierasties pretim skaidrajam gudrības kalngalam. Raidlaika beidzamā daļa viņam bija izkonkurējusi. Man pat bija gaismas skujinieks radies. Tagad gaidīja tikai piekto skandinieku ripu. |
|
|
| |
[May. 19th, 2013|02:40 pm] |
Kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis. Tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija. Dienas bija viņam likušas augt kā partizānam, kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam. Miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem. Tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus. No pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim. Mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju. Kā putuplastā būtu kāds iekūkojis.
Izņēmis sev no mutes mizu kaudzi. No atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts. Gaisma tam bija atplēsusi brūci; ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši. Gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies. Pastardienas muļļas pie pašām durvīm. Esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē. Atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs. Ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest. Pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs.
Paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa. Mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt. Uz skaidro Priekules mežu fona tas esot mazliet īgns. Nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms. Zintnieki mēdza stāstīt, kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus. Visiem esot zināms, ka pūdercukurs ir īpašā cieņā. Starp cūku fermas gariņiem. Izspurdzis cauri pirkstiem. Miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu. Cik augstu saldējuma latiņa bijusi, tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis. Iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets. Lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus. Nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā. Uzkulties uz putu blāķiem. Laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts. Atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas, kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis. |
|
|