Dažkārt kad jūties labi ir jāpiezvana vecākiem. Šodien mātei nodevu apsveikumus, ja godīgi nebija jau sajūta, ka vēlētos piezvanīt, bet zinu, ka viņai tas sagādās prieku. Diemžēl nācās dzirdēt kā nesadzīvo mani radi. Jā, tāda man tā ģimene, tur es nedodos padomus rast.

Tik bieži vakaros atveru cibas ieraksta aili un neko neierakstu vai ierakstu un izdzēšu. Miegpilnām acīm sev jāatzīst, ka nepieķēros tam kam gribēju, pie plīts sanāca ilgāk pastāvēt. Vēl tikai divas darba dienas un tad jau varēs atpūsties. Būs jānoskrien kāds lielāks gabals. Esmu uzsācis vieglus skrējienus, lai justos labāk. Jāatzīst, ka grūti. Kājas ātri vien svina pilnas, Rīgas ielās...
Viss, gulēt.

Cilvēkiem ir vējš galvā. (tas pat būtu kompliments, vējš ir foršs).

Sveika mana otrā nedēļas diena.
Labi pastrādāts, neslinkots, pat pusdienas netika ieturētas. Rīta velobraucieni burvīgi pamodina un saule izmasē acis, jāmeklē tonēti acu sargi. Tas būtu viens uzdevums.
Atpakaļ ceļā redzēju tādu burvīgu skatu, vismaz man tā likās. Tēvs (kgan to es nezinu) veda ar riteni savu meitu uz bagāžnieka, viņa ar vienu roku turēdamās ēda saldējumu un skatījās apkārt, tā skaisti likās. Mazās patiesības un dzīve vienkāršā, likās skaisti tā, bet gan jau tēvs labāk būtu ar džipu braucis, bet izdomāt es varu vis kaut ko.
Un tad visas domas par valsts nevienotību, visās jomās. kāda sabiedrība tāda valdība un tāda valdība strādāt īsti nevar. Žēl, ka nav tās kopīgās idejas un vēlmes būt, kļūt par izcilu valsti. Cilvēki nemotivēti un katram savas ambīcijas, savi viedokļi, savas patiesības.
Pērkami mazie cilvēciņi.
Ja Šleseram kaut kas izdosies tad uz pilnīgu idiotu rēķina. Bet var ieaugt dusmās uz atbildīgu cilvēku bezatbildību, līst tur kur viņam nekas neinteresē, vadīt valstī kā uzņēmumu pret kuru nav atbildības, kurš ir tikai finanšu instruments savas labklājības veicināšanai.

Diena paskrējusi, meģinu studēt mūzikas pasauli un šodien akordu uzbūves teorijas galvā mēģina līst iekšā. Par kādu gramu jau gudrāks kļuvu.
Brauciens uz lauku mājām, drīzāk jau ciemata mājām, tādos īstenos laukos jau sen nav būts. (nu tur kur govis apkārt un visādi citādi zvēri)
Vēders pilns, jāatzīst, ka man ļoti patīk cepti kartupeļi. Mēdzu vēl pielikt majonēzi un ja vēl pa rokai kāds Heinz kečups tad jau glauni.
Vēl bijām skatīt māju un sētu, kuru varētu gribēt. Jāatzīst, ka gribētu. Liela, skaista sēta varētu būt. Žēļ, ka iespējas mans ierobežotas viss atduras pret finansēm un kaut kur jau arī pret dzīvi. Pat kaut kā liekas vai tiešām vajag māju, ja viņa nenāk viegli?? Noraut savu dzīvīti, uzcelt sev zārciņu un tad sabrukt zem viņa.

IT kā miegs nāk, it kā nogurums ir, bet gulēt iet negribās, negribās, negribās.
maybe hot drink will save me.

Mēneša izaicinājumam palikušas divas, ne vieglākās dienas. Šovakar 115 pietupieni, 180 presītes un 62 kāju celšanas + vēl stāvēšana uz elkoņiem 110 sek. katru reizi kad stāvu uz elkoņiem sarunājos ar sevi un gaidu kad salūzīšu, bet vēl izturu, trīcu un cīnos ar sevi, lai nepadotos. Un jāatzīst, ka tādam īstam sportistam ir liels gribas spēks, jo visu jau var sasniegt tikai jātiek pāri sev. Jādara vairāk nekā var un tad var vairāk, un ir vairāk ko varēt.
Viena no mierīgākajām darba dienām pēdējo mēnešu laikā, kaut arī man darāmā pietiek, pārējie kolēģi varēja nedaudz izlaisties un arī manam darbam nebija nekādu steidzamo deadlainu. Viena no garākajām pirmdienām.
Jāatzīmē, ka katrs velo brauciens mājup paliek arvien patīkamāks, jo laiks ar vien sirdij tīkamāks.
Krēslainas nokrāsas un jau tīri silts.
Taga uz gultu un grāmatā pazīstamus burtus pameklēt.

Vakara izskaņā patrenēju Ģitārpirkstus. Sākas nākamā nedēļa, atkal ratā iekšā un griezties, un griezties.
Patīkami, ka ir tās nedēļas nogales kad var neko nedarīt, prasās pēc darba dienām pasēdēt, bet ne pārāk ilgi tad jau garlaicības trakums var uznākt. Bet tikko nāk brīvais laiks uz beigām ir sajūta, ka varētu viss kaut ko sastrādāt, visas radošās lietas. Pietrūkst tās nākamās brīvās dienas.
Šajā nedēļas nogalē vismaz, beidzot aizdevāmies apciemot Cēsu pusi, sen nebija būts un netika satikta meitene ar sārtajiem matiem.
Nevar jau arī šuneli nepieminēt, lauž jau tās suņa acis sirdi.
Par draugiem jārūpējas un ir tādi ar kuriem gribas uzturēt tās draudzīgas attiecības. Nav viegli satikties, visiem plāni.
Interesanti, cik tad man ir to draugu, kurus man prieks un griba satikt.
Jāliek viens savs haoss miegā. kāds jau skaļi krāc... laikam nesagaidīja.

Klausos vakardienas mēģinājuma sastrādāto un jāatzīst, ka progresējam, cerams ka varēsim šājā gadā kādas 10 dziesmas sastrādāt, tas jau būtu mazs repertuārs. Prieks pēc šī mēģinājuma, patīk man tā spēlēšana, kopā ar citiem mūziķiem (ja var tā teikt), it's a kind of magic. Šajā reizē bija labs klikšķis, ausīs un ķermenī patīkami labi palika.

Darba dienas vakara nogurums nodzīvots, tik bieži ir tie vakari, kad liekas, ka likšos slīpi kad tikšu līdz gultai, bet nē, žēl nogulēt tos mazos, īsos, brīvos vakarus. Gribās padzīvot.

Let's dive into friday.

Mēneša treniņa programmā atpalieku par divām dienām, grūti neizlaist kādu vakaru un paliek arvien grūtāk paspēt, un iekļauties grafikā. Programmas vidū sāku just, ka iedarbīgi, būs jāuztaisa vēl kāds aplītis.

Pēdējā laikā precību jautājumu, uz sevi vērstu, bieži izdzirdu.
UN šī dziesma man jau būs noskanējusi visas 20 reizes, patīk, tiešām ļoti patīk. Pietrūkst latviešu mūzikā, kaut kā tik laba.

Tātad šodien Latvijas hokeja izlase uzveic Čehus, rīts sāksies labi, tas jau ir labi.
Manā augumā muskuļu sāpes sazagužās, nedēļas slodzas gan dabīgās, gan mākslīgi radītās liek par sevi manīt.
Pirksti arī jūt stīgu slodzi, tas labi.
Pēdējās divas dienas prāts smags, brīžiem sajūta, ka tiešām es varētu būt kašķīgs,
nezinu kas uznācis, neizgulētas stundas gan jau ka. Ar apziņu kontrolējos.

Galvenais, lai rītdien Latvijas hokeja izlase Kārtīgi izmīlē čehu vārtus.

Interesanti ir tie un žēl ir to cilvēku, kur i ikdienā braukā ar mašīnu, tik daudz viņā ieliek un sūdzas, ka naudas nav.
Īsti neizprotu. Pie labā jau pierod, jāatzīst, ka cilvēks viegli izlaižas tāda suga mēs.

Būšu atkopies no nakts dzīves sestdienā.
Muzikālas izklaides ar organisma mitrināšanu un apreibināšanu. Reti izeju, bet šoreiz tā labi izgājām, vēl vēderā notiek kaut kāda cīņa. Alus ar šņabi radījuši bardaku. Šīs atkopšanās ir pārāk mokošais, katru reizi domāju, ka nu viss pietiek. Bet paiet laiks un atkal smags rīts, no gultas grūti izlīst.

Patīk, ka man uzticas, bet gribas jau pastāstīt arī citiem.
Solījums ir solījums un dalīties nedrīkst.

Nesaprotu kā virzīt savu dzīvi.

Auksti pirksti pa klaviatūru klabina.
Domas šaudās pie visādiem darbiem.
Darāmiem un atliekamiem.

TIk daudz kur var sareģistrēties un gan jau nekas no tā nav vajadzīgs, paroļu tik daudz, ka būs kaut kā viņas jāsavalda.
Šī vakara plāns.
Ieiet dušā un iemigt.

Brokastis pasūtītas, tagad jāskatās, cik ilgi man tas Lulū būs jāgaida.
Your time starts now !

10:43 - pasūtīts
10:48 - zvans, ka pasūtījums pieņemts un 49 min laikā būšot.
11:28 - klāt

No Alus Ziemas pasākuma man arī kaut kas atnācis ciemos un būs arī tagad apreibinājis viens mazais 0,3 aliņš, štengrs gan 9,4 % bet nav labs, nu nav. Labāk dzeru tomātu sulu.

Un ko es šodien izdarīju: Biju onlainā, laikam izniekoju laiku šaudoties, bet varbūt es atpūtos.
Ģitāru arī ieliku klēpī,
Pat pavingroju.

Jāatrod baseins, labs, ne dārgs (lai nav sajūta, ka tieku aplaupīts).