Man pietrūkst draugu, vismaz ir tāda sajūta. Nav īsti, kāda laba drauga, kam piezvanīt un kuru gribētos satikt, jo zini, ka tiks labi pavadīts laiks ar interesantām sarunām. Nav labi kaut kā. Ir jau visādi mājas darbi, kurus vajadzētu nokārtot, bet vai man to gribas ? Tik maz tā laika brīvā, ka gribas viņu kaut kā patīkami izbaudīt, tā patīkami neko nedarīt.

Izklaides iespējas šodienai: mācīties, atrast gāzes katla meistaru, izdomāt vai vest un kur vest veļasmašīnu ārstēties no pārlieku lielās kratīšanās, paspēlēt ģitāru, doties uz lielveikalu pēc kādas jaunas lupatas, ziema tomēr. Vai vienkārši nošaut kādu Onlainā.

Šodien jūtos izpumpēts, acis visu dienu miega pilnas. Saguruma svētdiena un nekas jau baigs nav darīts, atgriešanās darba gaitās būs vainīgas, citu iemeslu neredzu.
Interesanta tā jaunā autovadītāja sajūta, nedaudz stresaina un nedroša, ar riteni ir kaut kā vieglāk. Vēl arī spēkrats niķojas, slāpst un raustās, viss kas vajadzīgs, lai braukšana vieglāka.
Diena jau kā diena, satikšanās divas tējas. Satikšanās: divi ali un hokejs. Karstā šokolāde ceļa kājai uz mājām. Miegainām acīm izstaigāta diena.

Nu ko, šovakar jānoskatās tas Trough the never, nez vai vērts, bet jānoskatās.
Šajās dienās režīms galīgi greizi iet, viss sajaucas.

Labi sagaidīts, bet šodien sūdīgi. Ar paģirām jau no rīta bija par maz, kuņģis izdomājis, ka jāveic tīrīšana - Visu ārāaaa !!
Nu šādi iesākām jāskatās kā viss attīstīsies. Gribas domāt, ka šis būs labo pārmaiņu gads.

Liekas, mājās būs viena krāma vairāk. Žēl jau tā laptopiņa, tik daudz kopā izceļots, visās Rīgas dzīvesvietās pabijis. Kaut kā dabūju pie dzīvības, bet nedaudz padarbināju un samirās, un izskatās, ka tagad pa visam.

Sēdēt pie zefīriem nav veselīgi - zefīriem.

It kā Ziemassvētku rīts. Un? Ne sniega, ne sajūtas, ne smaržas. Jāatzīst, ka man patīk Ziemassvētku ideja, par ģimenes kopā sanākšanu un tādu mierīgo vakaru, pie galda. Galvenais, lai tā reliģija nejaucas pa vidu. Tādas savas ģimenes sanākšanas jau kādu laiku man nav, nedaudz jau skumji, bet ja arī būtu, tad jau arī nekas labs tur nesanāktu, katrs traks pa savam.
Dosimies uz jaukām lauku mājām, pieēsties un galda spēles spēlēt, tā laikam ir tradīcija ar kuru jārēķinās.

Un tās padomju laika vannas nav domātas diviem cilvēkiem.

Jāatzīst, ka nerakstās. Dienas laikā pārāk maz kas notiek, tikai darbs notiek.

Uz ziemassvētkiem pasūtījumu netrūkst, miesa sagurusi un prāts domāt mazspējīgs.
Vēl dažas dienas tad visi rimsies.

Mēģinājums arī izkrīt šonedēļ, tā lēnām mums izdodas tā muzicēšana. Vismaz īpašumā iegūšu crybaby, prieks par to.
Kā arī mani ļoti pārsteidz, ka Rage against the machine var neatpazīt un pat sajukt ar Metallicu ?? Nesaprast. Vecums laikam, jāatzīst, ka muzikāli esmu uzaudzis lieliskā laikā.

Noklausīts pēdējais Alter bridge albūms, nu nav slikts, bet vai ir labs - nezinu.
Spēlē jau labi, bet nu nav kaut kas, varbūt vokāls vainīgs.

Joprojām cīnos ar savu muguru, jāsaņemas un viarāk jāpavingro, varbūt vajadzētu masāžas. Draudzene jau neizmācīsies par masieri, bet nebūtu slikti. Iespējams pašam jāizmācās.

Viņa zin, ka man kauns par manu slikto latviešu valodu.

Bieži vien man sāpīgi par cilvēkiem. Viņi nesaprot citus, nespēj iejusties cita ādā. Ir tikai sava ego puse.
Paēdis neēdušu nesapratīs.

Biežāk jāraksta, biežāk jākļūdās un vairāk jābūt pašam. Noteikti esmu mainījies.

Nu, ko Dzintar, patiesība par kadru.
Mans auto instruktors, Dzintars Burtnieks, lāga čalis, ja runa par čali, bet, ja runājam par kā vadīšanas instruktoru, tad salīdzinām ar paģirām. Nekas patīkams nebija, bet kaut kā izcīnījos. Brauc viņš tikpat labi, cik sūdīgi māca (viņš brauc labi - cik noprotu izbijis kravas auto šoferis). Pēc izbrauktajām mācību stundām secināju, ka viņa mērķis jau nav mācīt, bet gan piedalīties braukšanā, kā arī pacietības trūkums ir manāms viņa uzvedībā. Neprot mācīt, sajūta, ka negrib mācīt, darbs jau kļuvis par rutīnu un tik riņķo visu dienu, un tā ar viņu var ilgi riņķot. Labāk būtu laicīgi mainījis, jo uzreiz bija aizdomas, ka nebūs labi, bet domāju, kāda starpība gan jau tapat visu iemācīšos, bet ir starpība tiesšām ir. Izbraucu vēl ar dažiem un jāsaka - cepuri nost čaļu priekšā - Ģirts no CREDO skola izcils čalis visu laiku komunicē un stāsta, kas un kā uz tā ceļa notiek, skaidro ko labāk darīt, ko ne, kāpēc, tiešām vērts uzklausīt.
Dzintars labprāt arī uzsmēķē un nepajautā, vai traucē, vai nē. Man tiešām žēl, tos kuri iekrīt pie viņa mācīties vadīt auto.
Un vienmēr izbraukt apmaksātās stundas, kuras būs bezmaksas pie instruktoru kaut sākumā, jo beigās tevi vienkārši uzmetīs.

Nogurums.

Ziema klāt ar visu klepu un iesnām. Nerimstošās tējas dzeršanas tik turpinās, jāatzīst, ka esmu liels tējas dzērājs.
Bez tejas dzeršanas darba arī daudz, tik vēl tagad jāsaprot ko darīt tālāk, pie tiesībām esmu ticis, ko nu. Mācīties ko jaunu...
Mmm, un nu beidzot vajadzētu arī to ģitāru doties pamācīties pie kāda meistara, lai kaut kas attīstās un lietderīgi tā strinkšķināšana paiet.

Klīsteris galvā. Nesakārtotu domu un darbu jūklis.

Ai, ai, ai, kur tad visas nepateiktās rindas nozudušas. Kaut kādas apņemšanas prātā neslinkot, vajadzētu izmantot prātu un radīt pievienoto vērtību savai ikdienai.
Ar cilvēku jau traki, ja daudz ko gribas, bet labi, ka gribas. Tas laikam dzen uz priekšu, dažkārt jau uz ceļiem ar liek pasēdēt.

Tagad izkustēties.

Dażreiz ar tevi runā saule,
Dažreiz mēness.
Kad debesis apmācas tad klusums.

Pamazām atgūstos, brīvdienas smagākas par darba dienām, salīdzinot ar šīm brīvdienām darbs liekas ir kā atvaļinājums. Mugura gan sākusi vairāk niķoties un nerimstas un tam nevajadzētu būt no slinkuma, jo jāatzīst esmu tīri apzinīgs un čakls, te arī mana nasta. Skatos, ka liela daļa gaida, ka viss pats no sevis notiksies un gan jau kāds visu izdarīs.
Tā cilvēka problēma jau ir valstiskā līmenī. Mēs paši piedrazojam savu zemi un pat tie, kas sevi par kristiešiem uzkata, nav nekādi svētie, tik slēpjās baznīcas solā gāna valsti un gaida ka viņiem taciņu izbruģēs.

Sen nav būts arī kādā muzikālā izklaidē, BIFFY CLYRO varētu būt ieplānošanas vērti.

Krāsnī cepti kartupeļi !!! Tas tik ir ēdiens.

Jāatzīst pašam sev, ka šodien kaut kāda skumju sajūta.