Nedēļas nogale aizvadīta. Kursa biedrus sasaucu, bet ja godīgi bija vilšanās. Uzaicinot nebija sajūtas, ka uzradīsies tikai trešdaļa. Lietainā dienā slinkums būs ņēmis virsroku. Kaut kur varbūt sajutos nenovērtēts.

Laba ģitārspēles nodarība, vismaz šoreiz nebija sajūta, ka dodos mājās kā galīgs lohs.

Un vēl paspēju pie māsām aizbraukt, liekas kādi divi gadi būs pagājuši kopš pēdējo(pirmo) reizi pie viņām aizbraucu. Trakas tās māsas, galīgi nekā māsas.
Kaut kādas intrigas un mantu dalīšanas, apmelošanas un aprunāšanas. No kurienes viss tas rodas.

Pēc mēģinājuma vakars ar dalītām domām un vieglas šmigas ietekmes galvā. Grupu padarīšana ir tāda interesanta lieta, sanāk cilvēki, kuri neko nemāk un tad mācās, mokās, cīnās, priecājas, sagruzās un ko tik nē. Bet tam visam jau galā prieks, ka kaut kas būs jau radies.
Kārtējo vakaru būsim nobumbulējuši bez tādas jūtamas iešanas uz priekšu un dusma dalās ar apņemšanos, ka jāpiestrādā, un tiešām jāpiedomā. Liekas šajās lietās vajag diskusiju grupu, domu draugus. Tiešām mūziķus ar sapratni ko un kā veidot. Pietrūkst sapratnes kā strukturēt kompozīciju, ir pamata ritms un kā viņu apdarīt, kā ievadīt, kā izkrāsot??? Varbūt tas vienkārši pats no sevis notiek...

Kājai nags iet nost, nāk miegs, bet vēl tasi tējas prasās, bez biksēm arī nav diez ko silti.

Sestdiena klāt, veselības atkopjas. Varēšu gadu atkal sākt no jauna.
Jāpiekopj māja, Jāsacer dziesma, jāuzcep dizains kāds, tad varētu teikt, ka diena veiksmīga.

Jāatzīmē, ka āra treniņi būs jāparceļ uz telpām, vismaz šajā, ja ne aukstajā tad slidenajā laikā. Būšu labi izlaidies svētku brīvdienās un slimošanas laikā.

Tā, tagad sajūta, ka esmu uz citas planētas, neatminos kad pēdējo reiz biju iedzīvojies pār 38 grādiem.
Reibinoša sajūta, galvassāpes atgādina paģiras...

Negribas jau īsti doties gulēt.
Deguns ciet, kakls sāp, viss lai nakts būtu lieliska.

šodien, liekas, izdomāju, ja tagad būtu jādomā par ģitāras pirkšanu, pirktu Epiphone Casino.

Agrais rīts ar smilkstošu suni aizdurvē un gaudojošo vēju aiz loga, zem segas, kura varēja sildīt labāk. Rīts beidzās tagad jau vakars, kaklā iemitinājusies drāšu birste. Tā lēnām skrāpē un skrāpē. Karto tēju terapijas, Cīņas noskatītas un slapjš sniegs izbradāts. Ko tagad? Suns aizgāja iekārtoties gultā, ko es tagad darīšu. Vai ko es tagad gribu darīt...

Sveiciens 2015tajam.
Vētra un netīkams laiks plosās aiz loga, tv fonā hitlera vēsturi pārskata. Suns izstiepies, galīgi ne kā suns.
Varēu doties iemigt, bet gulēt īsti negribas... pirkstos vieglas ģitāras stīgu sajūtas.

Iemigt būs jādodas iemigt.

Ak, šīs sievietes ar vīriešu neizpratni.
we are so easy .

Ooo, Jā gads nāk uz beigām. decembra pirmā nedēļa noskrējusi kā nebijusi. Uzņemties ātri izdarīt palielu haltūru vienmēr ir prātīgi! miega trūkums un noguruma pietiekamība.
Nu, meklējam solisti. meklējam balsi blicē... hmm žēl, ka nepazīstu nevienu ko varētu pieaicināt. Gan jau īstie cilvēki uzradīsies.
Rīt āra treniņš un sitīs jau nedēļas darba dienu gals, tad laiks savām muļķībām.

Dzīvokļa iemītniecēm būšu ievērojis jaunu īpašību. No rītiem neviena tik aši nelien no savas istabas ārā, jo sunīts jau būs pa nakti atstājis pārsteigumus. Labāk jau pagulēt ilgāk, kamēr kāds savāc.

Varbūt ir kāda radoša meitene/sieviete, kura vēlas dziedāt>?
Būs mums jāmeklē tā dziedošā daļa, pietrūkst. Vai ir pie kā dziedāt, ļoti cera, ka būs.

Nu, sveika ciba...

Ko daru, klausos tyloru swiftu, jāatzīst nebiju domājis, ka tā būs, bet nu nevaru noliegt, tiek meistarīgi strādāts. Blank space video burvīgs, biju pat piemirsis, ka mūzikas video var būt arī interesanti. Reti jau tā. Un balss tembrs manām ausīm īstajās frekvencēs. Labs, labs popa gabals.

Visas domas izdomātas. Nebūs ko pierakstīt un uz ko sev atbildēt. Šodienas prieks par vecākiem, kuri savus bērnus ved Rīgas ielās uz Lāčplēša dienas pasākumiem.
Visādi darbi jāsastrādā, tik nav kas sastrādā...

Šodien varētu būt pats sūdīgākais grupas mēģinājums, nejēdzīgs. Jācer, ka basists saņemsies un mācīsies to instrumentu. Citādi grūti, tā jau viņš nemāk spēlēt un vēl griež sevi tik skaļi, ka ausis sāp... Ar bunģieri esam labi saspēlējušies un šis tas notiek, un varētu tapt. Bet gribas jau to labo basa ritmiņu tam visam vēl klāt...

Jāatzīst, ka šāda vakara izskaņa spēj tīri labi sabojāt noskaņojumu.
Laiks karstai tējai.

Klausos mūziku un prātoju, ka manos velo rītos tā būs izkritusi. Pietrūkst. Liekas agrāk nekur negāju, ja ausīs kāds nedziedāja.
Mūzika ir man pasaule kurā aizmirsties.

Tā kā esmu izdomājis, ka jānodzīvo kādi gadi 200, šodien biju skatīt ielu vingrotāju darbību.
Kārtīgi arī pakustināta miesa, gurums jau gurst pār locekļiem.

Vēlēšanu jautājumi jau ar noriebušies, visur un visu laiku. Jāatpūšas no ziņu portāliem.
Jāpieķeras ģitārai, jānotirgo pedālis, kurš netirgojas...
Un jāuzcep kāds dizains.

Atvaļināju nav nekāds lētais prieks, tā viegli tērējas un tik ielej mašīnā, lai ripo. Tīri labi norullēts. Būts visur un praktiski pie visiem. Sajūta, ka tagad jau ir tas vasaras gals, ar brīvajām dienām arī izskan vasara. Daudz visādu domu, kā dzīvot tālāk, kas jauns jāsastrādā.

Jāatzīst, ka šis ir viens skaists gabals.
Tās balsis tā mierīgi saplūst.


Dust to dust

Atvaļinājuma centrs. Nedēļa nodzīvota, nobraukāta. Dienas domīgas un mazāk domīgas.
Palīdzēts vectētiņiem. Vēl jāsatiek māte, kuru kaut kā nesatieku tik bieži, gan jau reize gadā sanāk.

Jāatpūšas, liekas pamazām jau būšu atgājis no darba sajūtas, bet vēl joprojām uznāk brīži, ka liekas, ka ir daudz ko nepaspēt. Tā, it kā man laiku atņēmt kāds varētu. Traks laikam.

Sabiedriskais transports ir visai neciešams. Ne tikai tādēļ, ka neciešu un nesaprotu kā tāds uzņēmums var pastāvēt.
Vienīgais prieks, ka var palasīt.
Svīstu, nav gaisa un miegs nāk, ātrāk atpakaļ uz riteņa.
Bet vispār man savai cibai bija ko pastāstīt un izrunāt, bet liekas ne šovakar. Kad mirklis pienāk, tad viņš pāriet.

Dzimšanas dienas man mijas ar prieka un nelaimīguma sajūtu. Es tiešām dz. dienās jūtos ne visai laimīgs.
Nepatīk arī strīdīgas, liekas izrunāšanās manā dienā pie gandrīz svētku galda.
Šis pat varētu būt mans lāsts...