Labi, ka ir mūzika.

Diena, kuru ļoti gaidīju, ka varēšu vienkārši atpūsties uzgrauzt čipsi un praktiski neko nedarīt. No rīta divas stundas pasists pa stīgām.
Bet, nav tā labākā sajūta, tāda viegla smeldze iekšā. Vajag kaut ko darīt. Jāaizčāpo uz depo kkas DIY projektiem jāpaskata.

Draudzenes ar nav mājās, tāds tukšums un daudz laika, vajag kaut ko iegūt no viņa.

Kā vienmēr, new mastersounds lieliski.
Mantas sakrāmētas, brokastis neapēstas, bet gribētos. Jādodās uz darbu, lai sagaidītu vakaru un tad sen jau nav braukts ar vilcienu.
Ģitāra arī līdzi, jārod laiks, lai ķertos arī stīgām klāt.

Vēl viena melnā tēja, tad iztīties no dušas dvieļa nočekot durvis un gulēt.
hmm bija, led zeppelin nakts pavadījums, ko šovakar...

Mēģinājums morāli izpumpējis, atņēmis mažorīgu skaņsajūtu. Pilnīgi basista izbesīts. Nekādas attīstības, viena liela, muļķīga bakstīšanās. It kā jau besis, bet ir jau sajūta, ka jāsaņemas, pašam jāstrādā vairāk un nav ko gruzīties par citiem, pašam jāiet uz priekšu un jāliek idejas kopā.

Darbs vismaz nomierinājies, mazāk stresa, mazāk steigas. Darāmā daudz, bet nav arī par daudz.
Vispār jāiet migā, jāuzliek nakts playliste, tik ko lai miegā klausās.
hmm... ko šovakar....

Būšu noslinkojis divas brīvās dienas, ja neskaita kāzu apmeklējumu piektdienā, ko nevar uzskatīt par brīvdienu. Ja tā padomā vēl neesmu bijis kāzās kur baigi patīkami laiks pavadās, vairāk vai mazāk es gaidu kad tas viss beigsies, neliekas īsti pareizi. Kaut kā neizdodas izbaudīt un dalīt prieku.

Esmu viegli iebraucis galdnieku darbos un man ļoti patīk tā ņemšanās. Ja varētu piemestos šim arodam, bet zināšanu nav, paziņu tādu nav. Varētu iepīties kādā galdniecībā un zāģēt, slīpēt. Domas par savu mazā amatnieka darbnīcu.

Neesmu nekāds pozitivus fans, bet šo to jaunu klausāmu gan ieguvu. Rival sons ir patīkams jaunums manā listē. Pietrūkst jauna klausāmā.

Dz. diena atzīmēta, kaut nedzaudz.
Pēc nogurdinošas darba dienas vismaz varēja atslēgties un satikt pazīstamās sejas, skandināt glāzes, smieties. Būšu arī nedaudz miegu atradis, locekļus izkustinājis. Par īsu tās brīvās dienas.

Tagad nodoms, ka šogad apmeklēšu Positivus pasākumu apstiprinājās, biļete nokrita pie kājām.
Vēlos Plantu sadzirdēt klātienē, leģenda, vismaz man, nemaz nezinu, kas tur vēl notiek.

Laivu brauciens arī tuvojas, tik vēl viena vieta uz laivas ir brīva.
It kā paziņu netrūkst, bet aptrūcies ko aicināt. Visiem citas lietas ieplānotas.
Jāatrod tagad pirāta cepure, pīpe un jābauda plūšana pa ūdeni.

Pārmaiņas, daudz pārmaiņu pa galvu rosās. Neskaidrība, bet dzīve iet uz priekšu.

Sestdiena paskrēja un ko es sadarīju: izlocīju kājas pastaigā, izminu pedāļus, biju darbā savas 5h stundas paraut, lai dzīve nākamnedēļ vieglāka un Jā muzikālās attīstības nodarbības, kurās jutu, ka mans procesors reāli bremzē.
Dusmas uz Latvijā esoša uzņēmuma servisa speciālistiem (Šarlatāni).

Tā nodzīvoju dienu ar sevi.
Un kur palika viss manis izdomātais.

Viena no dienām, kad liekas, ka dzīve neizdodas... Viegli nepatīkamas domas un melanholisks gājiens mājup. Ieguldīta enerģija, bet atdeves un efektivitātes viņai nav, tiešām dzīvoju kaut kā ne pareizi, nav gandarījuma, bet vai maz viņam jābūt?

Dažreiz žēl, ka jādzird citu sarunas un nu, nav pavecies ar īres dalībniekiem šajā miteklī.

Tik daudz par daudz ko domāts.
Varētu vienkārši doties aizmigt. Sagurums sakrājies.

Šodien saguruma sajūta, Cenas Tīreļa purva taka izstaigāta. Pilnīgi bija jāatlūzt uz pāris stundām...

Marvin Gaye - Lets get it on

Ai, tā mūzika priecē mani, priecē manus priekus un bēdas...

Dienu plānotājs nolikts malā...

Vakariņas gardi paēstas, tik apetīti sabojā, ka visur jāiebāž tās Putina un kara draudu sajūtas.
Tā domājot un to kustinot mēs paši to piesaucam. Tā riebīgi paliek, jo nezinu, kas daudz šausmīgāks var mūs piemeklēt un tā nav tāda joku tēma ko bezatbildīgi pamētāt un paspriedelēt... Diezgan sabojā dzīva cilvēka sajūtu...

mmm, darba stundās mūzikas teorijas izpratnei veltīju mirkļus, labi, ka paralēli strādājot, domājot par paralēlajām tonalitātēm nesataisīju brāķus.
Interesanta jau tā mūzika, rakstu burtus, zīmēju # # un burtiņus. Un daudz ko nesaprotu...

Nekā nedarīšanas brīvdienas. Mmm šodien tik jānoskatās UFC, tad atpakaļ Rīgā un pie darbiem, grāmata jānomaketē līdz praktiski galam. Vajadzēu arī nedaudz paspēlēt ģītāru, lai rītdien kaut cik prātīgi varēu dziesmu iespēlēt. Interesanti kā mums tas ieraksta vakars izdosies.

Rīts sācies ne visai priecīgi, sunīts piedirsis virtuvi... pacenties... Vismaz jūtās vainīgs un slēpās, sapratis, ka ir darbi, kuri nav pieņemami.

Satīrīts, izmazgāta grīta, pagatavotas brokastis. Varētu kaut ko labi sadarīt, kaut ko jaunu uzcept...
Pieķerties grāmatas maketēšanai, bet nav dots vēl info kā visu sadarīt tālāk...

mmm, bet nāk miegs...

Norauts nags, sāpoša kāja... sportošana uz dažām dienām nolikta maliņā. Vismaz piektdiena, noklibota nedēļa ir sakrājusi nogurumu.
hmm, tiešām laikam draugu trūkums... Būs jādodas uz Spiedienu vienam. Daudz atteikumu.
Paskatīsimies ko saimprovizēs.

Miega trūkuma nedēļas nogale. Draugi apciemoti, kopā pasmiets, parunāts, iedzerts un kārtīgi paēsts. Nav daudz cilvēku manu paziņu vidū, kuri gatavotu steiku, diemžēl nav. Gaļas ēšana vispār ir baigi patīkama padarīšana, visādas garšvielas, marinēšanas un kas tik vēl ne.
Domas par vasaras aktīvajām izklaidēm. Laivu brauciens, pārgājiens, velobrauciens... Ir varianti, tik, kurus piepildīt un kuri īstenosies. Jāpaštuko...
Kaut kā nedaudz arī saskumis būšu, kaut kā par savu eksistēšanu. Uznāk dažreiz sajūtas citu cilvēku pastiprinātas sajūtas, bet vis par niekiem. Rīt agrais rīts jādodas cīnīties ar mehānismiem, cerams, ka nedēļas nogalē ķimikālijas būs darījušas savu un darba dienas ies kaut nedaudz patīkamāk.
Beidzot jāsāk saņemties un jābūvē sevi visā un visādi, mazāk datora bezjēdzību, facebook rullēšanu un muļķību skatīšanos. Sporta zālē būs jāatstāj daudz un vēl vairāk jāpaņem. Ir labi paēsts, brīžiem liekas par daudz labi, ka visa izklaide ir ap ēšanu. Laikam sāku saprast kādēļ vecmammas sabaro savu mazbērnus. Cilvēks iedzīvojas kaut kādā ēdiena kultūras atkarībā... Patīk jau mums paēst, varu ēst visu (nu, labi ne visu. Lakrica izņēmums), grūti jau atteikties ja meistarīgi viss pagatavots, varbūt arī nemaz nevajag.

+ vēl Rīgas satiksme parūpējusies, lai cilvēki domātu kā nokļūt uz darbu, lai strādāt būtu jēga. Ļoti jau man gribētos cerēt, ka iedzīvotāji būtu spējīgi uzlikt pamatīgu mīksto un kādu laiku (tie kuri var) neizmantot to tik foršo sabiedrisko transportu. Grāmatu būšu piebeidzis un nedaudz ātrāk kā plānots būs jāsēžas atpakaļ uz diviem riteņiem un jābauda velo braucieni, kuri man patīk. Jāizvairās no krišanas.

Kamēr Latvijas populārā mūzika brien dziļāk purvā, pasaulē vismaz kaut kas notiek.

Gulēt, celties, suns, duša, darbs.

Suns izvests, pabarots un pašam miegs acīs atgriežas, bet jāatgriežas darba sistēmā. Jāmeklē bikses.

Iemigu ar domu, ka no rīta varētu doties izskriet pāris km, kā tad! Šī sajūta pārgāja kāpjot ārā no gultas, daudz netrūka, lai es vēl atgrieztos, zemsegas pasaulē. Nu, nekas. Ieradīsies mani skrienamie apavi tad jau gan būs jāsavācās, citādi jūtu, ka vēders jau grib palaisties un palaisties nav grūti.
Jāplāno Vpils brauciens.