Pēc mēģinājuma vakars ar dalītām domām un vieglas šmigas ietekmes galvā. Grupu padarīšana ir tāda interesanta lieta, sanāk cilvēki, kuri neko nemāk un tad mācās, mokās, cīnās, priecājas, sagruzās un ko tik nē. Bet tam visam jau galā prieks, ka kaut kas būs jau radies.
Kārtējo vakaru būsim nobumbulējuši bez tādas jūtamas iešanas uz priekšu un dusma dalās ar apņemšanos, ka jāpiestrādā, un tiešām jāpiedomā. Liekas šajās lietās vajag diskusiju grupu, domu draugus. Tiešām mūziķus ar sapratni ko un kā veidot. Pietrūkst sapratnes kā strukturēt kompozīciju, ir pamata ritms un kā viņu apdarīt, kā ievadīt, kā izkrāsot??? Varbūt tas vienkārši pats no sevis notiek...

Kājai nags iet nost, nāk miegs, bet vēl tasi tējas prasās, bez biksēm arī nav diez ko silti.