Diena paskrējusi, meģinu studēt mūzikas pasauli un šodien akordu uzbūves teorijas galvā mēģina līst iekšā. Par kādu gramu jau gudrāks kļuvu.
Brauciens uz lauku mājām, drīzāk jau ciemata mājām, tādos īstenos laukos jau sen nav būts. (nu tur kur govis apkārt un visādi citādi zvēri)
Vēders pilns, jāatzīst, ka man ļoti patīk cepti kartupeļi. Mēdzu vēl pielikt majonēzi un ja vēl pa rokai kāds Heinz kečups tad jau glauni.
Vēl bijām skatīt māju un sētu, kuru varētu gribēt. Jāatzīst, ka gribētu. Liela, skaista sēta varētu būt. Žēļ, ka iespējas mans ierobežotas viss atduras pret finansēm un kaut kur jau arī pret dzīvi. Pat kaut kā liekas vai tiešām vajag māju, ja viņa nenāk viegli?? Noraut savu dzīvīti, uzcelt sev zārciņu un tad sabrukt zem viņa.