Darbīgas dienas ātri paiet, pat pamanīt nevar, no tumsas līdz tumsai.
Šodien varu sevi apsveikt iedzinu mašīnu garāžā un neko nebūšu norāvis, pat ne aizķēris, tiešām iespējams, ka braucējs būšu. CSN ir pat diezgan interesanti.
Rītdien gatavojos kārtīgi pastrādāta, pat sniegbaltīte tādu rūķi nebūs redzejusi.

Bet laiks ir tāds labs, jāpriecājas, ka ārā nav jāstrādā. Pieredzēts, bet negribētos to vēlreiz izbaudīt (ja to tā var saukt).


Arlabunakti man un pelnrušķītei.

Šī nedēļas nogale neparasti smagāka izdevusies. Vairāk alkohola, vēlas naktis un ballīte katru vakaru. Ar mani tā reti notiek un es arī saprotu kāpēc. Nogurdinoši.
Ir arī kāds ar darbu saistīts piedāvājums izteikts un jāsaka, ka ir interese, bet kā vienmēr viss nav tik vienkārši. Droši vien arī esmu iesēdies vienā darbā, kuru labi izprotu un reizām man tiešām šķiet, ka man patīk tas ko daru, tas vien jau man liekas apsveicami. Bet cik ilgi, jāiet ir uz priekšu. Jātiek galā un jātiek pie auto vadītāja rozā plastikāta kartes, tad var grozīties un domāt.
Kārtējās brīvdienas, kurās neesmu veicis zīmēšanas un ideju īstenošanas darbus, laiks paskrien un tagad vēl piparkūku un izēšanās svētki priekšā. brrr dāvanas un brīvā laika trūkums. Ir ko iespēt.

Jādodas gulēt un no rīta ar muguru pie masieres.

Galīgi palaidies, jau kādu laiku nebūšu pierakstījis savus gramatiski nepareizos prātojumus.
Nav tādas dienas kad galvai cauri neurbtos esmes apraksti gan tēlaini, gan vienkārši kā dadzis acī. Darāmā daudz un cilvēki aptrakuši uz ziemassvētku laiku būtu vairāk prāta vajadzētu izmantot un apcirpt tās aitiņas šajā laikā, siltāk būtu.

Bet tagad uz filmu, istaba jau tiek pieskandināta ar Dziesmu Pie tevis (JM)...

Pirmais atvaļinājums, kurš liekas tik ieildzis. Tiešām garš cerams, ka atpūties arī esmu, ka tik neaizeju uz darbu un atkal gribas atvaļinājumu, nezinu pat kā ieiešu ritmā.
Tik daudz ko var pārdomāt kad ir tāds laika daudzums sev. Var uzzināt, ka ir pilna mute cauru zobu. Ir draugi, kuri tevi vēlas satikt un ir gatavi triekties lielu gaisa gabalu, lai apciemotu un ir arī tādi, kuriem ir citas lietas darāmas un citi cilvēki, kuri jāsatiek, bet visi ir draugi.
Ir dienas kad cilvēku negribas un runāt negribas. Slinkums arī ir iezadzies un ar viņu jācīnās, esmu izlaidies. darāmās lietas ir sakrājušās un nedēļas dienu vakara drīz būs pavisam pilni. nevaru sagaidīt kad varēšu locīties kā pagājušo gadu. Muguras saites kavē, atņem vēlmi un spēju pacelt kastani.

Kādēļ tas video ir tik aktuāls ar to visu Huļi ?? Neviens kojās nav dzīvojis ? vai mums dzīve garlaicīga, lai par šitādu .... priecātos.

Brauc apdzīvotā vietā uz 60 km/h un jūties kā lohs, visi apdzen un lien tuvu pakaļai. Gan jau es arī tā darīšu.
Tāds labs man atvaļinājums, varu baudīt nekā nedarīšanu. Gulēt, pamosties un uztaisīt tēju, bet ko pēc tam diena pati parādīs.
Laika izjūta arī mainās, laika ir vairāk.

Sēžu miegains pie RGB krāsām, klejoju internetā, bet ko tur īsti redzēt nemaz nav. Gaidu...
Vectētiņš pamodīsies un tad jāsēžas pie stūres un jābrauc. Gaidu to mirkli kad varēšu braukt neiespringstot. Bet bez prakses to nepanākt, vismaz man ne.

Vakar pēc baseina peldes tika noskatīts jaunais zirnekļcilvēks, jāsaka, ka bija nepatika par stāsta sagrozīšanu, laikam esmu tik ļoti pieradis pie pirmās versijas.
Meitene jau gan smuka (emma stone), tik man kaitina tie dialogi. Kādēļ nevar vienkārši pateikt. Tik stiepjam un stiepjam.
Nedaudz jūtu, ka vecums arī dara savu, būtu mazs puika tad jau gan man dikti patiktu, to gan es jūtu.

Kāds zog man vietu uz cietā diska.

Šodien gribas pukstēt uz aktīvo dzīvesveidu. Tu skrien, cīnies neslinko un visu laiku kusties un še tev mugura ņem un tev pagriež muguru. Pagriež tā, ka grūti piecelties.
Versija - kāds ir uzlicis man lāstu, bet es tām figņām īsti neticu.
Vēl variants, manām kājām pietrūkst darbs. Tagad ir atvaļinājums un uz mirkli apgūlos, bet lai pieceltos un uzsāktu gaitu vajadzēja iesvīst.
Esmu arī stipri par jaunu un neprofesionāls sportists, lai man būtu tā kā ir, kaut kāda netaisnīga situācija.

Sestdienas dienā izdarīju pirkumu un domāju, cik ironiski, nopirkt ceļu satiksmes noteikumu izdevumu un rumu.

Nostaigāju divas dienas ar Latvijas siera gabaliņu savā somā, viens gudrinieks bija man ielicis, bet piemirsis par viņu, pat neērti sametās sabiedriskajā transportā, domāju, ka man galīgi nelāgi zeķes ož.

Lasīšanas sezona ir atgriezusies. Grāmata par Staļinu ļoti laba, kaut viņu palasītu visi tie, kuri viņu slavē.

Nesaki, ka tev ir zelta rokas, kāds tiešām var izdomāt viņas nocirst. Un nenodod draugus...

Vakara izskaņā nobloķēju internetbanku, hmm kāda tad bija tā mana parole, esmu apmaldījies tajā jūklī.

Pieķeru sevi pie domas, ka jau trešdiena. Patīkami, ka darba dienas rit raiti, bet sirmie mati arī tikpat raiti parādīsies.
Pēdējo dienu notiekumos ir tikšanās ar draugiem, izrunāšanās par dzīvi ar alus malkošanu. Tematos: mašīnas, bērni, sievietes un pilnīgas muļķības.
Vajadzētu aizbraukt uz Ventspili, ciemos. Kad, nav pilnīgi ne jausmas.

Un ir sākusies salīdzinoši aktīvāka muzicēšana, interesanti jau skatīties kā tas viss attīstīsies. Šobrīd esmu ieklausījies Led Zeppelin un tur ir tik daudz laba. Nekad agrāk nebiju iedomājies, ka man patiks un es viņus klausīšos - it's evolution baby. Bet te nu es esmu.

Divas dienas un tik daudz ko varēja sadarīt. Uz katru kustību var sajust kādu smeldzīgu locītavu.
Sestdiena, volejbola un ēšanas diena, svētdiena, kartupeļu talka un atkal ēšana.

Tādas aktīvi kvalitatīvas brīvdienas, nebūtu tik cilvēki, kuri ar lieku runāšanu izraisa nepatīkamu sajūtu.
Drīz arī sāksies mācību gads, neko oficiāli nemācos un vēl kādu grādu iegūt pagaidām neesmu apņēmies, bet gribās kaut kur kaut ko.

Jādodas savu miesu noguldīt, lai dvēsele var sapņos paklejot.

Diena šķita, ka ir galīgi neizdevusies, kaut arī rīts bija jauks. Pamostos ir jau gatatvas brokastis un viss notiek laicīgi, pat pusdienas līdzi ņemšanai sarūpētas, bet es tās vienkārši piemirsu, par ko man iezāģēja, bet es vienkārši aizmirsu un tad diena aizgāja straujiem soļiem uz leju, galvā simts lietas notiek un nervi uzvilkušies, un tas viss cilvēku dēļ, pietam kolēģu. Es saprotu, ka var daudz ko nezināt, bet vajag taču tikai nedaudz padomāt. Cilvēki nedomā un visi grib visu gatavu, jau vakar gatavu. Izčakarēta darba diena ar sabojātu iekšējo sajūtu. + vēl domāju, ka atkal mani zāģēs par aizkavēšanos darbā.
Vakars jau gan visu izglāba, pasēdēšana labā kompānijā un ēdiena baudīšana. Tagad viss tā mierigi un pat jūtu, ka labs miegs veļas virsū.

Patīkami aiziet uz Prāta vētras koncertu, kurš gan vēl no mūsu pašmāju mūziķiem varēs ko tādu labu un kvalitatīvu noorganizēt. Tādi patiesi profesionāli un talantīgi mūziķi. Atzinīgi vērtēju bungmeistara Rogas darbu, labi spēlē, klausies, skaties un priecājies. Renārs ar savu sirsnību un atvērtību arī nepārspējams. Jubalts... hmm, ai kā gribētos, lai viņš iegriež kādu normālu partiju vai vismaz kādu soliņu līdz kaulam smeldzīgu.
Iesildītāju gan varēja labākus pameklēt. Iespējams mums tas mūzikas lauciņš tāds žēlīgs, ka nebija īsti ko, bet no otras puses, ja pacenšas un no sirds nododas tad vismaz vietējā mērogā muzikāli var tikt sadzirdēts.
Un apbrīnoju Pēteri Lundi!

Šī diena ir bijusi ļoti ražīga, kaut arī necēlāmies, lai sešos no rīta sēdētu laivā un vērotu pludiņu, kurš cerams ik pa laikam vismaz notēlo, ka kaut kas ir noķerams, bijām sēņot. Daudzas vietas apskatītas, bet vai nu nelaikā, vai arī neīstas sēņu vietas, vismaz mērcītei sanāks un kāda karbonādīte ar būs.

Klasiskās pusdienas, Varīti kartupeļi ar maltās gaļas mērci. Kamēr gatavoju pārgāja vēlme paēst.
Liekas interesanta ir tā sajūta, vēlies kādu lietu tad sakrāj naudu, bet kad jāpērk domā, vai tu tiešām to vēlies. hmm...

Rokenrolls atdzīvina.
Izgulējies, nedaudz atpūties. Gatavs šodien kaut ko sastrādāt, jāsāk būs ar trauku mazgāšanu un pusdienu gatavošanu, līgaviņa drīz var ierasties.

Noskatījos nesen radīto filmu par Bruce lee un jāsaka, ka laba. Iedvesmojoša personība.

Jādodas uz darbu un jācer, ka viss strādā. Citādi katru rītu man ir visādi jaunumi par salūzušām ierīcēm.
Bet tik patīkami, ka piektdiena. Vismaz no rīta man ir prieks par piektdienu, lai arī cik ļoti izbesītos par piektdienas darba slodzi.
Jālec uz riteņa un jāminās, patīk ar riteni braukt, bet pietrūkst grāmatu lasīšanas.

Pie pēdējiem veikumiem varu uzskaitīt Soļankas pagatavošanu. Izdevās man pa prātam, tikai žēl, lai cik arī tas katls nebūtu liels pazuda straujā tempā. Brīžiem domāju, ka varbūt vajadzētu izkopt zupu pagatavošanu. Gribas saprast kā tiek pagatavota čillī picā dabūjamā krēmzupa.
Kārtējā diena kad darbā noskrienies kā zirgs un viss riebjas. Jāmaina attieksme, jāuztver darbs kā darbs un jābeidz kreklu raut dibenā, tāpat to īsti neviens nenovērtē. Ja tik to varētu tā vienkārši izdarīt.
Un vispār es tiešām daudz domāju, vajadzētu kompensēt domas ar darbiem, citādi tāda tukša domāšana nav produktīva.

Arlabunakti. Arī tam cirvim , kurš izdomāja tās dzeloņstieples uz Vanšu tilta vantīm sasiet.