Darbīgas dienas ātri paiet, pat pamanīt nevar, no tumsas līdz tumsai.
Šodien varu sevi apsveikt iedzinu mašīnu garāžā un neko nebūšu norāvis, pat ne aizķēris, tiešām iespējams, ka braucējs būšu. CSN ir pat diezgan interesanti.
Rītdien gatavojos kārtīgi pastrādāta, pat sniegbaltīte tādu rūķi nebūs redzejusi.

Bet laiks ir tāds labs, jāpriecājas, ka ārā nav jāstrādā. Pieredzēts, bet negribētos to vēlreiz izbaudīt (ja to tā var saukt).


Arlabunakti man un pelnrušķītei.