Domas sakrājušās. Biju Placebo koncertā un ne pirmo reizi, varbūt labāks kā iepriekšējais, bet nu jā 7 no 10. Bija jau labi momenti nevarēja jau just, ka arī grupai ir baigā degsme un lielais prieks.
Un cilvēki, cilvēki man skumji par mums. Mēs šajā sociāli aktīvajā, narcistiskajā laikā vairs neprotam dzīvot. Visi ar saviem telefoniem taisa selfijus, filmē, bildē koncertu. A ko darīt ar to atmiņu ja viņa ir. Un ar kādu mērķi?? Lai kāds mājās var skatītites kā citi labi atpūšas (it kā).
Biju tādā vērotāja postenī, pats nevarēju atbrīvoties. Nebija mana aitu pulka. Vajadzēs kaut kur iziet paballēt, sen nav nakts dzīve padzīvota.