17 Jūnijs 2016 @ 14:54
 
Was ist nur geschehen?
Warum kann ich dich nur noch in meinen Träumen sehen?
Ohne Abschied gingst du fort.
Bist du jetzt an einem besseren Ort, ohne mich?
Was ist nur geschehen?
Wieviel Zeit muss noch vergehen, um es zu verstehen?
Und die Welt um uns bleibt stehen
Werden wir uns wieder sehen?
Wenn nicht heute, wenn nicht hier
Irgendwann bin ich bei dir
Wird die Zeit langsam vergehen?
Werden wir uns wieder sehen?
Wenn nicht morgen, wenn nicht hier
Irgendwann bist du bei mir
Was ist nur geschehen?
Wieviel Zeit muss noch vergehen, um es zu verstehen?



Tad, kad pateicu, ka nevēlos vairāk tikties, es biju dusmīga, iespējams tādēl, ka kādu stundu strīdējāmies par to, kuram no mums ir taisnība, iespējams tādēl, ka tas, ko vēlas viņš nesakrita, tajā mirklī, ar to, ko es vēlējos dzirdēt, bet man nekad nelikās, ka spēšu justies tik slikti. Tā, it kā es pati, apzināti, esmu salauzusi savu sirdi. No vienas puses es zinu, ka šis bija pareizs lēmums, jo tas atspēko vēl lielākas ciešanas nākotnē, bet vieglāk no tā man nepaliek. Man joprojām grūti pierast, ka nesarakstamies katru dienu, ka nenovēlam labrīt un arlabunakti. Bet visvairāk man bail, ka viņam būs nepieciešami gadi, lai sevi savestu kārtībā. Un, lai arī es esmu ļoti pacietīga, nezinu vai tik ļoti. Bet, ja skatās no otras puses, tad arī tagad ir pagājuši gadi, kopš iepazināmies pirmo reizi, bet man viņš joprojām patīk un fascinē. Ja man jautātu, kādam jābūt īstam vīrietim, es noteikti nosauktu gandrīz visas viņa īpašības. Varbūt es vienkārši esmu apsēsta ar viņu, ar domu par mums, varbūt esmu vienkārši pieradusi, es nezinu, zinu tikai to, ka viņam blakus laiks neeksistē un apkārtējā pasaule pazūd, viņš vienmēr liek man smieties, pasmaidīt, un māk man uzlabot garastāvokli tikai ar dažiem vārdiem. Šī, manuprāt, ir pati pirmā reize, kad es nekoncentrējos uz negatīvajām emocijām saistībā ar kādu, jo parasti, ja mani sāpina, tad es automātiski izslēdzu savas emocijas un dodos prom, neatskatoties atpakaļ.
 
 
šobrīd injicēju:: G-eazy- tumblr girls