viņas visas ir tievas un ar mazām krūtīm
1 runā | Izteikties
Codeine champagne
the way out is through
10 November 2012 @ 01:52 pm
vot
09 November 2012 @ 01:20 am
ar celtnieka CV
gandrīz vai neticas, ka remontdarbi tūliņ, tūliņ būs galā. pa visiem šiem gadiem mums beidzot ir savas telpas, kur būt mājās.
mana istaba jau tagad sāk izskatīties pēc viesnīcas numuriņa lol. tas viss dēļ gultas...kura ir milzīga. jūtos kā karalis.
from now on vismaz apkārt būs sakārtota vide. varbūt tad pamazām arī viss pārējais..
Trokšņi galvā: сплин - невский проспект
06 November 2012 @ 12:21 pm
notverts novembra nostaļģijā es esmu kā sasalis taurenis starp pēdējām mārtiņrozēm un vēliem vīnogu ķekariem. dārzs smaržo pēc kritušām lapām un miglas, rasa pārvēršas ledū un pēkšņi paliek tā mazliet skumji.
jūs pat nespējat iedomāties cik ļoti es gribu izrauties no Rīgas uz pāris dienām.
jūs pat nespējat iedomāties cik ļoti es gribu izrauties no Rīgas uz pāris dienām.
06 November 2012 @ 12:14 pm
cilvēku problēmas
kaitina, ja kāds atsūta sms ar tekstu baigi vajag parunāt un pēc tam neatbild/neceļ klausuli. nu bāc, ja jau tas ir tik baigi, tad, lūdzu, paskaidro ātrāk, lai man nav jāzīlē, kas gan pēkšņi noticis. un vēl es vienmēr ceru, ka tās nav kaut kādas attiecību problēmas. I'm forever alone by my own choice, don't ask me.
Apziņas stāvoklis: pfff
06 November 2012 @ 10:28 am
a huļi es sevi nemīlu?
tik pēkšņi nobira kokiem pēdējās lapas
tik vien kā rūsgans paklājs uz pelēkas zemes
un smaržo pēc nāves
tik vien kā uzpūst miglu saltiem pirkstiem
un dienasgaisma tik auksta
tik pēkšņi izgaisa pēdējās krāsas
tik vien kā mirklis notverts fotogrāfijā
un novembra nostaļģija.
tik vien kā rūsgans paklājs uz pelēkas zemes
un smaržo pēc nāves
tik vien kā uzpūst miglu saltiem pirkstiem
un dienasgaisma tik auksta
tik pēkšņi izgaisa pēdējās krāsas
tik vien kā mirklis notverts fotogrāfijā
un novembra nostaļģija.
06 November 2012 @ 10:22 am
jā
hah 5diena laikam beidzot būs kā 5diena. tikai ciest nevaru tās hipstervietas.
nesaprotu. patiešām, man vajadzētu viņām patikt, bet huj nē, besī.
bet šobrīd es prātoju vai pastāv dzīve pēc remonta. nu patiešām, kas notiek, kad vairs nekas nav jākrāso un jāberž?
04 November 2012 @ 10:46 pm
nu sitiet mani nost, bet es saku, ka krievu valoda ir faking seksīga.
francūži ar savām varžu kājām var iet dirst.
Apziņas stāvoklis: that strange feeling
Trokšņi galvā: russian rock
04 November 2012 @ 07:59 pm
ēst
01 November 2012 @ 08:56 pm
rītdien tik faking daudz kas jāpaspēj izdarīt. bet tas ir labi.
un vakarā ciemiņi.
a šonakt jāturpina krāsot tās nolādētās flīzes.
31 October 2012 @ 07:24 pm
prieki, prieciņi
ohh, nespēju nomierināties.
būs man sakārtota istaba un king size bed - mazie dzīves prieki. tie, kuri ilgi dzīvojuši remonta bardakā/bieži mainījuši dzīvesvietas/gulējuši haosā uz sūdīgiem piepūšamiem matračiem vai dalījuši istabu ar vēl kādu, sapratīs, cik tā ir patīkama apziņa. pīķadāmai būs dīvāns un visiem kopā glīšs dzīvoklītis. mazbudžeta kosmētiskais remonts tā teikt un viss kā pie cilvēkiem.
un plāns X. arī to varēšu sākt realizēt.
bišķi gaišāks tas rudens tagad liekas :)
Apziņas stāvoklis: pēc ilgiem laikiem cerīgs