anonīmā egoiste
16 November 2012 @ 03:24 am
floor paint rage  
krāsoju savu grīdu un domāju - krāsai tak nav ne vainas, tikai ne pie šīm sienām.. 
nu neko, I'm poor, citu jau nepirkšu un gan jau, kad saliks mēbeles atpakaļ utt būs ok.
Tags:
 
 
Apziņas stāvoklis: not so bad
Trokšņi galvā: Ewert and the Two Dragons - Jolene
 
 
anonīmā egoiste
15 November 2012 @ 01:36 pm
 
internets ir brīnišķīga vide, lai izgāztu savas sakrājušās emocijas.
ak nabaga piedirstais internets.
bet nu tas palīdz.
Tags:
 
 
anonīmā egoiste
15 November 2012 @ 01:10 pm
the reason I'm alone  
māsa laikam atkal šķirsies no sava drauga. nu ja, novembra vidus klāt, kritiskais brīdis. pagājušogad šajā laikā viņi arī izšķīrās. pirmoreiz. 
es neesmu nekāds attiecību eksperts, kur nu, es vispār nepiešķiru šai jomai nekādu baigo nozīmi..bet nu kamõn.. cik var čakarēties? redz viņš necenšoties pietiekoši. bet viņš mācās un ne jau par kaut kādu pasākumu jefiņu, bet par nopietnu ārstu. un tas ir svarīgi. nu nevarat jūs tikties piecreiz nedēļā un nebrauks viņš pie tevis, ja nākamajā, aiznākamajā dienā būs smaga ieskaite. viņš redz šobrīd nespējot domāt par nopietnām attiecībām, viņam mācības ir prioritāte. bet vai tāpēc viņš tevi, māsiņ, sūta dirst? nē. ko gan tu iedomājies - jauns, perspektīvs, gudrs cilvēks - protams, ka viņam ir svarīgs tas, ko viņš dara. protams, ka tā ir prioritāte. tas ir tas, uz kā balstīsies visa viņa tālākā dzīve. attiecības var sākties, beigties, bet dzīvot tad no kaut kā vajadzēs. nopietnas attiecības, oh my.. nu bļeģ kādas jums nopietnas attiecības 20 gados????? jums vispār nav nekādas dzīves pieredzes, kas jūs jau kāzas un bērnus sākat plānot? nopietnas attiecības ir tad ja jums ir virs 25 un sakārtota dzīve. nu bļeģ neeksistē mūsdienās nekāda beznosacījumu mīlestība, nebūs. vispirms ir katram jādomā par sevi.
man gribās aizstāvēt savu mazo māsiņu, bet dzīve diemžēl pierāda pretējo. protams, ka tam džekam svarīgāka ir izaugsme. šobrīd. viņš nav vienaldzīgs pret tevi, bet, ja tu nespēj ar šo visu samierināties, tad viņš laidīs tevi vaļā. un tur nav runa par mīl vai nemīl. mūsdienās nekādas pasakas nenotiek. vai nu tu samierinies un māki būt blakus, vai arī saki čau. ak jā čau, tiešām arī nozīmē čau, nevis ''mēs ik pa laikam sazvanamies''. un tad izdomā vai tev tiešām ir vajadzīgas tās nopietnās attiecības. varbūt beidzot veltīt laiku sev? sakārtot savu dzīvi? vai arī atrast vīrieti, kuram jau ir bakalaura grāds un kurš tev spēs veltīt vairāk laika, maiguma un uzmanības.
viens vienmēr cenšas vairāk. viens vienmēr mīlēs vairāk. to nevar mainīt un tas ir jāpieņem kā ir.
es skatos uz to situāciju no malas un man vienkārši besī, ka nevar paņemt un salikt visu pa plauktiņiem.
māsa - mīlestību alkstošais un mīlestību dot gatavais bērns un jaunais vīrietis, kuram ir pret viņu jūtas, bet viņš ir veiksmīga ceļa pašā sākumā. ja tu nespēj vienkārši būt blakus daudz neprasot pretī, tad tev šādas attiecības diemžēl nav radītas. i vsjo. un tam kas sāks bļaut ''un kur tad es? kā tad ar mani? es neesmu pelnījusi neko pretī?'' - jā, esi, tikai šis nav tas attiecību modelis. diemžēl, nāksies meklēt tālāk.

pfffff. gribējās izteikties. māsa jau tāpat neklausīsies un nav ko viņai smadzenes čakarēt.
 
 
Apziņas stāvoklis: ehhh
 
 
anonīmā egoiste
14 November 2012 @ 04:30 pm
meiteņu sarunas  
es nekad neesmu pievērsusi uzmanību dārgiem vārdiem, šikiem zīmoliem un populāru dizaineru precēm. īsi sakot - brendi mani neinteresē, galvenais, lai tā lieta patīk un noder. viņa var maksāt gan 50 santīmus, gan 50 latus - ja patīk, tad patīk i vsjo.
taču ir viena lieta, kur šamie mani ir noķēruši un tās ir smaržas. man ir vairākas tādas manā gaumē, bet tās īstās, savējās meklēju ilgi, pat ļoti ilgi. nu nevaru es uzpūst sev virsū kaut ko tikai pūšanas pēc. tad jau labāk staigāt bez. bet tad es atradu pavisam nejauši un jā, perfektāku aromātu es sev nemaz nespēju iedomāties.
 
 
anonīmā egoiste
14 November 2012 @ 01:27 pm
šķirotavas stacija  
sajūsmina cilvēku stulbums. 

tikko redzēju kārtējo LDZ reklāmu par tēmu ''šķērsojam sliedes uzmanīgi''. video kāda kundzīte ar sunīti dodas mājās no veikala (es pieņemu) un vēsā mierā izdomā nafig man iet apkārt/pa tiltu, ja var pohuj nahuj izlīst tai cisternu rindai pa apakšu. es redzu, ka šim cilvēkam dzīves pieredze un psrs laiki gudrību nav devuši. protams, cisternu sastāvs sāk kustēties un sunītis mājās aizskrien viens pats pie meitenītes, kura nu jau ir bārene. kas notiek ar nesaprātīgo kundzīti, es domāju, visiem ir skaidrs, lai gan mirgojošas, kaucošas ātro mašīnas video neparādās - no kundzītes ir uztaisīta kotlete.
nē, bet nopietni, cik stulbam ir jābūt, lai iedomātos ko tādu darīt. kur tur ir loģika, kur? for the record, visticamākais arī manā paziņu lokā ir pa kādam šādam ģēnijam. es saprastu vēl līst tām cisternām/vagoniem pa starpu..bet pa apakšu. tfu, man jau no tādas domas vien neomolīgi paliek (un to saka cilvēks, kurš pa ķemeru baltā grausta izdrupušā jumta malu staigāja bez mazākas baiļu sajūtas). dauņu bars. kāds sakars vispār? un daudzi, izrādās, tā dara. katru dienu pie tam.
var jau būt, ka, ja tu ar galvu nedraudzējies, tad tu esi pelnījis, lai to galvu pārvērš belašu masā. common sense not found.

za to LDZ mājaslapai ir manām acīm tīkama naksnīga dzelzceļbilde lapas augšpusē. jā, nu man jau arī patīk tās sliedes un vagoni. bet ķēpīga nāve šausmeņu stilā ar kaut kā nevilina.
 
 
anonīmā egoiste
14 November 2012 @ 12:20 pm
stuff  
katru reizi ejot garām Bonēras hipsterkafē, man acīs ielec uzraksts ''smalklietotu apģērbu veikals''. ko, pie velna, nozīmē ''smalklietoti apģērbi''? es saprotu, ka eksistē lietoti, mazlietoti, lietoti - pāršūti un tādā garā, bet smalklietoti? tas tā kā ''šī jaciņa man bija mugurā tajā prezentacijā/izstādē/atklāšanā, uz nākamo jāvelk cita, šo vairs nevar - lūdzu LVL35,00''.
nesaprotu šitās muļķības. kafiju gan tur var dzert un kūkas ar garšīgas, ja piever acis uz hipšteriem.
 
 
anonīmā egoiste
11 November 2012 @ 04:14 pm
30x24  
# skatījos kalendārā, plānodama savas lietas un pieķēru visu mēnesi sadalām apmēram - darbs, darbs, remonts, darbs, darbs, brīva diena, darbs, pasākums, darbs, darbs, oi, novembris cauri.. kaut kā bēdīgi.
# šodien paiet gads, kopš pie manis dzīvo Pūka. nespēju vairs iedomāties kā ir, kad tev mājās neviens neņaud un nekož kājās. mīlīgs jau tas negantais zvērs tomēr.
 
 
anonīmā egoiste
11 November 2012 @ 10:35 am
jā!  
no rīta pie Rīgas galerijas Rimi baloži knābājas pa vēmekļiem. skaists rīts.
Tags:
 
 
anonīmā egoiste
10 November 2012 @ 08:23 pm
night night  
man ir tieksme iesaistīt citus savās afērās. liela pierunāšanas spēja. potenciāls politiķis, bļin. stulbāk ir tad, kad es visus saceļu kājās ar savu ''jā, davai, ejam, daram, būs super, davai, davai'' un pēc tam pašai kaut kādā brīdī viss piegriežas un krīt uz nerviem.
pusaudža gados māte mēdza teikt, ka man ir slikta kompānija. viņa nezināja, ka tā sliktā kompānija esmu es.
bet sirds, bļeģ, man iekšā ir laba.
 
 
Apziņas stāvoklis: up
Trokšņi galvā: trap
 
 
anonīmā egoiste
10 November 2012 @ 02:05 pm
 
bet vakarnakts iekš Miit cafe bija tīri forša. visu nakti nosēdēju skaidrā dzerot kolu ar ledu, bet beigās tik un tā jumts aizbrauca. bez tam biju laicīgi mājās un pat izgulēties paspēju, nu jā 5 minūšu attālums, ha.

no rīta ap 9 neatbildēts zvans no Mika, zvanu atpakaļ, neceļ. pēc minūtes atnāk sms ar tekstu ''lpp lpp lpplppp Ko dari lpp??n nlpp @ lppn po''. vēl saka, ka dzert nav kaitīgi. tagad gan mēģina man iestāstīt, ka telefons nojūdzies un tā. zinām jau kā tas notiek.