es redzēju 1/4daļu no tās naudas, ko valsts uzspēra gaisā kā krāsainas zvaigznītes un tad mēs bijām bārā nedaudz. nevarējām ilgi izlemt, kur pasēdēt, jo cilvēki lielos daudzumos planēja ap katru iespējamo izklaides vietu kā mušas ap treknu sūdu. nu, mēs klīdām meklējot medu. medu neatradām, taču beigās atradās kaut kāds dievu aizmirsts nostūris pašā centrā, kur skanot sūdīgai latviešu popsai mūsu bariņš iespiedās (cerams ne blusainos) dīvānos. nē, nopietni, tik daudz vietējos deju superhītus nebiju dzirdējusi nekad. es nemaz nezināju, ka mums viņu tik daudz vispār ir. ok, negribēju zināt.
kaut kāds tāds vakars. Ludis apbēra ZV ar kāzu cienīgiem ziediem un komplimentiem, mūs pārējos ar bezmaksas šmigu. viss jau būtu burvīgi, ja es nezinātu to, ka vispār tur nekas nav īsti burvīgi. kāda jēga pateikt ilggadējai draudzenei ''starp citu, es decembrī izvācos, jo te ir dārgi..'' un nākamajā dienā ''še tev ziedi, tu esi vislabākā visā pasaulē, es tevi mīlu forever ever after blah blah blah''. loģika? da vispār izskatījās, ka šis viņu bildināt taisās. attiecības priekš manis ir viena liela, liela mīkla.
9 runā | Izteikties
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}