sometimes it’s just street lights playing with your mind.
piektdiena kaut kur pazuda.
dalīts neprāts ir gandrīz prātīgs. gandrīz. tagad Tu zini.
rīts bija auksts un brīnišķīgs.

I got the devil in my eyes. I went and took you by surprise.

all of this is temporary

mēs esam divas. viena ir Viņa, vēsa un auksta bezmiega karaliene un otra, tas foršais dabas bērns, kas aizrauj un iedvesmo citus. tā otrā noteikti ir laimīgāka, bet katru reizi, kad es satieku pirmo, viņa ievelk savā pasaulē. viņas nekad tā pa īstam nav sadzīvojušas blakus viena otrai. otrā pamodās, kad pirmā vairs nespēja piecelties un spēja atrast prieku ārā, prom no pilsētas mūriem. taču pirmā nekur nebija pazudusi, viņa tikai klusi gaidīja un nāca sapņos ar visu, ko viņa nozīmē. otra būtu laimīgāka, ja viņas nebūtu. bet es zinu, ka viņa mani nekad, nekad nepametīs.

janvārī sāka snigt un divas nedēļas bija ziema.
es negribu, lai tā beidzas.

oh, well.

ir cilvēki, kurus tu pazīsti jau padsmit gadus, satiec ikdienā, regulāri sazvanies, saraksties, dalies ar ikdienas sīkumiem un stulbiem jokiem.

closure 

it kā es būtu atradusi kaut ko, kas ilgu laiku ir bijis pazaudēts.
tikai nezinu ko.
nespēju notvert sajūtu.
atradu to, ko neatceros pazaudējusi.
tas visu laiku ir bijis tepat.
tikai es nezinu, kas tieši.

un lai kas tas arī nebūtu, es gribu to paturēt.
sev.
sevi.

reiz te dega uguns, tagad tikai pelni.

Staring at the sea
Will she come?
Is there hope for me
After all is said and done
Anything at any price
All of this for you

All the spoils of a wasted life
All of this for you
All the world has closed her eyes
Tired faith all worn and thin
For all we could have done
And all that could have been

Ocean pulls me close
And whispers in my ear
The destiny I've chose
All becoming clear
The currents have their say
The time is drawing near
Washes me away
Makes me disappear

And I descend from grace
In arms of undertow
I will take my place
In the great below

jūra es tevi mīlu.

viss, kas man pieder ir mirkļi. es nevaru tos pierakstīt. nevaru paņemt pa vienam un ielikt stikla traukā kā ābolus. es varētu tos atstāt fotogrāfijā, bet tad tā būtu tikai puse no. vēl mazāk, tā būtu trešdaļa, mazākā trešdaļa, blāva ceturtā daļa no mirkļa spilgtuma. tas gan ir vairāk kā nekas. jo atmiņas ar laiku kļūst tālas un blāvas. ne visas, bet vispār. es gribētu, kaut varētu tos pierakstīt.
es to atcerējos šorīt. izkāpjot no automašīnas sejā iesitās augusta rīta dzestrums un es atcerējos, kādēļ mīlu rudeni. tikai nesen es iemācījos mīlēt visus gadalaikus. tam vajadzēja gandrīz 30 gadus. tātad man sejā iesitās rīta dzestrums un es atcerējos. augusta beigu rīts, apsarmojusi zāle un sarkani āboli. dārza augļu smarža. sarkani āboli pret zilām augusta debesīm. tāpēc es nedaudz gribu prom no Rīgas. ne pavisam, tikai nedaudz. iekāpt apsarmojušā zālē ar kailām kājām un ieelpot vasaras beigas.