mēs esam divas. viena ir Viņa, vēsa un auksta bezmiega karaliene un otra, tas foršais dabas bērns, kas aizrauj un iedvesmo citus. tā otrā noteikti ir laimīgāka, bet katru reizi, kad es satieku pirmo, viņa ievelk savā pasaulē. viņas nekad tā pa īstam nav sadzīvojušas blakus viena otrai. otrā pamodās, kad pirmā vairs nespēja piecelties un spēja atrast prieku ārā, prom no pilsētas mūriem. taču pirmā nekur nebija pazudusi, viņa tikai klusi gaidīja un nāca sapņos ar visu, ko viņa nozīmē. otra būtu laimīgāka, ja viņas nebūtu. bet es zinu, ka viņa mani nekad, nekad nepametīs.