sestdien cēlāmies agri no rīta un ar velo aizbraucām līdz bulduriem apēst pa bulciņai kāpās un padzert termosa tēju, paskatījām, kādus viļņus vējš sacēlis un mināmies atpakaļ. pēc tiem 40+ km sāpēja dibens, bet mājās bijām laicīgi, paspēju vēl diendusu pagulēt.

pēdējās pāris nedēļās daudz guļu un ir diezgan pamatīgs vājums, nogurums visu laiku. vakaros knapi turos nomodā ilgāk par 9iem, bet no rītiem tik un tā ir grūti pamosties. labi, jāatzīst, ka vakar un šorīt beidzot ceļoties nebija vairs mokošas vēlmes gulēt vēl bezgalīgi ilgi, varbūt beidzot šis beigsies, jo ir diezgan kaitinoši, ka ir grūti piespiest sevi darīt jebko, kas pieprasa nebūšanu horizontālā stāvoklī. ja var ticēt aprocei, pozitīva blakusparādība šim nogurumam/vājumam ir par kādiem 10 sitieniem/min zemāks miera stāvokļa pulss kā parasti.

vakar izdzēsu wolt aplikāciju, jo sapratu, ka laikā, kad netiekos ar draugiem klātienē, mēģinu sevi mierināt ar pamatīgu porciju ēdiena apmēram katru nedēļas nogali. turklāt te runa tikai par ēdienu, ko pasūtu, jo uz veikalu strikti ejam reizi nedēļā, bet gatavošanai man teju nekad nav iedvesmas un tad izpaliek arī pārēšanās.

Tags: stuff