noskrēju savu 10k rekordu, sapriecājos, un tagad domāju,ka te nekur nevar atrast tādu maršrutu, kurā nebūtu jāskrien pret kalnu vairākas reizes visā posmā. no vienas puses tas varbūt ir labi, jo ir treniņš un būs vieglāk, kad kādu reizi gribēšu atkal stirnu bukā skriet, bet no otras sapņaini domāju, ka, piemēram, skrienot tos pašus 10 km kaut kur pa jelgavas plakanumiem, iespējams, varētu taču dabūt vēl labāku rezultātu. šodien gan vēl bija ar pamatīgu vēju jācīnās, tāpēc pret diviem kalniem tipināju tik lēni, ka tā varēja būt iešana. lai vai kā, prieks par sevi.

Tags: run