ļoti lepojos ar sevi aptuveni mēnesi, laikam pat vairāk, kurā likās, ka ir izdevies savest kārtībā miega režīmu - gultā ap pusnakti, tā, ka katru nakti sanāca vismaz 6 stundas miega. pēdējās nedēļas laikā viss ir atkal vecajās sliedēs (t.i., eju gulēt ap diviem, ceļos pusseptiņos), tikai diendusu pēc darba neguļu. dienā esmu nogurusi un neproduktīva, bet, kad pienāk laiks iet gulēt, miega nav. pāris naktis iepriekš visu nakti nogulēju mierā, acīm ciet, bet ne aizmigusi, jo prātu izslēgt neizdevās. zilās gaismas filtri jau labu laiku ir gan datoriem, gan planšetei, gan telefonam. nupat (pāris nedēļas) arī mēģinu ēst apmēram kā normāls cilvēks, nevis pārēsties vakariņās, jo pusdienu nav bijis vispār. tā un tā, nesaprotu, kas ir nepareizi, jo kaut kas acīmredzot nav labi. varbūt stress par manu pienesumu pēdējai (topošajai) projekta publikācijai, kas šķiet minimāls, taču arī par to esmu runājusi ar zinātnisko vadītāju tā, ka vajadzētu būt aptuveni mieram galvā. jā, dabūju ziņas, ka kaut kas nogāja greizi ar Minheni, bet, ka joprojām ir iespēja uz turieni doties, tomēr jānokārto vairākas lietas (kam arī grūti saņemties, jo tas nozīmē, ka kādā brīdī būs kādam jāstāsta, ka esmu gudra, lieliska un kāda vēl ne, bet pašu par to konstanti māc šaubas. impostor syndrome vai tomēr tiešām esmu izteikta viduvējība?), cita stresa avota īsti vairs nav. nesaprotu, kas notiek un ko vēl darīt, jo visādi dzīve šķiet apmēram līdzsvarā. am i missing something obvious?

Tags: stuff