sonnenschein -

vispārējais noskaņojums ir tāds, ka šajā vasarā es daru lietas - bija gājiens kājām uz Tukumu, bija manu skolēnu izlaidums, bija laivu brauciens, pirmo reizi bija piedalīšanās dziesmu svētku bezmaksas pasākumos, bija mazais eurotrips, kura laikā vēl pirms pati legit biju sākusi kaut ko darīt, tiku pie darba intervijas, bija darba intervija un nu būs otrā kārta ar uzdevumu, bija pārgājiens gar jūru. šogad pat veselas divas reizes esmu peldējusies un kopš pavasara noķērusi kaut kādu boyfriendu, esmu sadūšojusies pieņemt lēmumu par akadēmiskā gada ņemšanu studijās un, attiecīgi, atvēlēt sev gadu laika, lai, pirmkārt, saprastu, par ko tieši rakstīt disertāciju, un, otrkārt, sāktu to tiešām arī darīt. uz kādu laiku diezgan pamatīgi sabojājies miega režīms, tā, ka dažas naktis negulēju vispār vai varbūt stundu-divas un miegs pēc tam nenāk ne tikai nākošajā dienā, bet arī nākošajā vakarā, bet tas šobrīd tiek risināts.

ko gribēju ar visu šo teikt? man patīk retu reizi atskatīties uz to, kāda es biju agrāk pirms uzsāku cīņu ar iekšējiem erroriem un redzēt, ka nu esmu tāds cilvēks, kas pašai šķiet patīkamāks. tas sevī ietver arī līšanu ārā no komforta zonas, lai padarītu dzīvi interesantāku un tas tad laikam arī ir tas, ko gribēju teikt. pēdējie divi gadi ir bijuši īpaši svarīgi šajā kontekstā, tāpēc ik pa brīdim esmu overwhelmed ar pateicības sajūtu pret cilvēkiem, kas bijuši līdzās un bijuši gatavi mani kaut aiz ausīm vilkt ārā, kad izskatījies, ka es varētu grimt, bet nekādi neprotu to izrādīt vai pat pateikt. nekas, nāks laiks, nāks padoms.

Tags: stuff
Current Music: Radiohead