jau vienreiz aizejot uz lielveikalu jūti atcilvēciskojošo maskēšanās aspektu. Katram pa uzpurnim.pirms 10+ gadiem redzēju pelēku pasauli, kurā visi cilvēki pa trotuāriem pārvietojas rindās pieslēgti pie trolejbusa vadiem (un ar uzpurņiem, maskām, ar kurām atņemat sev cilvēktiesības) un uz katra stūra pa mentam, kas katru pārbauda. Tas ir tikai elements storijā. Esmu redzējis arī glorius nākotni ar milzonīgām kustīgajām celtnēm, un skulptūrām, kas kustās un mirgo/maina krāsu.Nekā neiespējama, bet tie apjomi. Metro pazemes bedres ar milzumdaudz metro līnijām krustu šķērsu, skatījos pa tehniskas kļūmes pēc atvērušām durvīm uz leju un neredzēju galu, vien sliedes aizejot tālā miglainā brūnumā. No skata sagriezās pauris un iespējams būtu izkritis, ja mani nesaķertu apkalpes darbinieks.

ja ir trūmena šovs un teātris vien šis apkārt viss, kur ir kameras, kur skatītāji? Insekti, kas ir radības no citas pasaules, eksoskeletons, miljons acis - vai tomēr tā ir biorobotu rase ar kamerām it visur, perfekti. Diez vai insektus radītājs radīja pēc savas līdzības?

*Repo Man (1984. gada nevis ar tomukrūzu jaunā,sakars - tikai nosaukums)
*Highway To Hell (b movie šedevrs, kas iedvesmoja Tarantīno uzņemt "No krēslas līdz rītausmai")
*Night City (Ja Matrix veidotāji nebūtu redzējuši šo daudz labāko filmu, tad... varbūt vēljoprojām būtu brāļi nevis māsas(tas nav joks, abi mainīja dzimumu, iluminati blja))
*Brazil (1980. gada distopiskais scenogrāfijas šedevrs, izskatās itkā būtu uzņemts 15 gadus vēlāk)k
*Escape from New York
*Blade Runner (abas klasika, no comments, ja nu kāds nezin)
*Gattaca (Trilleriskās tumši sārtās paranojas un beigu tuvošanās sajūtu fima. Laba)
*Logan's Run (nav tik laba, bet veca)
*Wild in the Streets (veca, 1971, toties Ļoti Laba)
*The Zero Theorem (kad skatījos, bija jauna.Es pusi filmas domāju kā gan neesmu redzējis tādu 80/90 gadu Bombu, tik laba, pat uzlabota estētika)
*Streetwise (doķene par tiem laikiem, pankiem un tad arī uzņemta, Londonā laikam.)
*Videodrom (gandrīz aizmirsu pašu labāko!)
*Existenz (šito jau sauc par biopunk (sub)žanru

Padomju Savienība vēljoprojām eksistē . iesaku noskatīties. es ahujel nedaudz. dažas paranojas apstiprinājās.

Jebkuru kropli, kuru veikalā pieķer spaidot produktus, it sevišķi dārzeņus, augļus un maizi, vajadzētu mūža ieslodzījumā uz pansionātu pa taisno aizpērt. Bļadj, gribēju ēst papriku. A tur 25 dažādu senču atstāto īkšķa naga nospiedumu arhīvs, mēģināju dislocēt kaut vienu daiviņu bez tiem, jo gribas ieēst. ņihuja. Tur ir 5 mazi iedobumiņi ar vienu un to pašu mazo īkšķīša naga nospiedumu. blakus 3 ļoti liela gara un robaina naga nospiedumi, kam oa virsu pārvilkts ar vidēja izmēra nagu. labu apetīti!

Esmu tas džeks, kurš uzrunā garāmgājējus mēģinot atrast savu iepriekšējo inkarnāciju un brīdināt par nākamo mūžu. vismaz par 2011.14.10 kad mani notrieca tramvajs. Un es izmisumā skrienu un kliedzu (un tā tiešām ir taisnība nevis kautkāds dzejolis, kā izpists sifiliss uz pipeles.) jo varu nepaspēt. Šodien domāju tieši par to interesanti kā lai es atstāju ziņojumu kādai no tuvākajām dzīvēm pēc šīs vai pirms. Iespējams šī ir tā ziņa, Dažām inkarnācijām tikai vien būtu kāds sakars ar jebko. Jo sapratu, ka levels būs pabeigts vien tad, kad iziešu pilnu ratu, inkarnējoties cauri it visiem cilvēkiem (un man šķiet arī dzīvniekiem, mikrobiem, varbūt pat insektiem un akmeņiem). Es biju tas džeks tramvaja vadītājs un blondīne, kas vājprātā kliedza dodot man salvetes. Es biju tas puika, kuru es piekāvu otrajā klasē, jo viņš apēda manus pončikus. Es biju tā meiča ar ko zaudējām nevainību. Pie velna izrādās es biju arī Elviss. Un šis laikam ir tas ziņojums.