es (bez pozas, starp citu) domāju, ka esmu jau kļuvis "normāls" un mani "lielās lietas" vairs nepiš, tas viss jau ir daudz par daudz, lai tur kaut ko varētu darīt — es netaisos nevienu par to pārliecināt, bet man ir vsjo, pirmkārt, es nedomāju, ka var kaut ko būtisku mainīt 35 gados un pilnīgs ideots, sev par apmierinājumu, es arī it kā neesmu, bet šitās lielās lietas, "mainīsim pasauli", nu sorry
mani var neņemt galvā, ko iesaku :) un cienīt, nu nezinu, es ceru, ka par dažiem samiksētiem gabaliem un viss