es tā ilgāk padomāju par to, ko rakstīji. un tas ir par mūsu paaudzi, lai gan paraugcilvēku var izmest no dzīvokļa pāris stundu laikā, ja pamana karoti uz grīdas (man vienam čomam, kurš nelieto tā bija). Skvoteri kas šņauc ketamīnu no rīta līdz aizparītam (un vēl 10 dragus), bet tiklīdz kā nojauta, ka mēs šaujam nevis šņaucam, sākās tracis (un palikšana uz ielas) un to pat nevar izstāstīt, tā viņu izdrāztā mentalitāte. Diskriminācija ir un mūsu pašu valstī ir slepkavnieki, kas labprāt "nosistu narkamanu". Lielākā daļa no viņiem drīz paši sāk šauties. Bija tādi kadri, kas lietoja, bet gāja sist narikus vodkas iedvesmotajā stāvoklī tik un tā, jo pateikt jau nevar, pašu nositīs. Un tā līdz brīdim, kad bandā no 6 cilvēkiem, 4 slēpj savu h atkarību(mūsdienās f), kamēr uzzin, ka narikus atlikušie 2 urlas sāka sist, kad pirmo reizi pamēģināja IV amfetamīnu. Bet galvenaius jau bija atpizģīt barā. ar vārdiem, vai rokeudzelžiem vai sankcijām humonguos, saņemties visus drosmes pilieniņus un (pasteidzies, kamēr maestro pats dzīvs) uzprasīt tam sukulim: "Bļe, beidzot atdzīsies, kurš ir tavs vārds, kurš uzvārds, Raimond Paul!"

(Reply to this) (Parent)