cerams, ka gan jau kāds tur, ārā kādā no realitātes pastāvēšanas līmeņiem ir tas kurš soda, kurš ir kā filtrs (i mean dievs), lai nelaistu netaisnīgumu un stulbumu cauri, uz turieni, uz kādu vietu, kas nav manos spēkos to izdomāt vai nosapņot. nekādu psihotropu palīdzību šajā gadījumā nevarētu uzskatīt par kaut ko tuvāku tam, par, ko nezinām. Zināt, tas pat nebūtu pareizs koncepts, ja runājam par augstākiem informācijas laukiem. Iedomājies kaut ko, kas nepastāvētu Mandelbrota setā (Mandelbrots atklāja, ka grafisks formulas {\displaystyle f_{c}(z)=z^{2}+c} attēls satur bezgalību - visu, kas ir bijis, ir, kādreiz būs vai nebūs,t.i. to var zoomot bezgalīgi, turpinot redzēt fraktāļus, bīstama štelle, es vienreiz par daudz skatījos uz tiem fraktāļiem, ir datorprogrammas, kas radītas, lai tādi dročītāji kā es (nesen pēc gada pauzes nodročīju) var;etu zoomot un pētīt konkrētus un randomus (lai gan pie 666 un 13 notiek interesantas lietas) Mandelbrota seta reģionus, attēli ir animēti un man pietika ar pāris stundām fraktāļu skatīšanās, lai man uz divām dienām (tad atlaida) visas pasaules vizuālā uztvere dekodētu visu fraktāļos, jo no tā vairs nevar aizbēgt, nav neviena 'kadra', kas nebūtu kādā vietā šajā grafikā (setā), ir vieta, kur var redzēt kā tu zaudē nevainību, pēc idejas nevar nebūt. Pēc idejas cilvēki nav spējīgi aptvert bezgalību (vai visumu, no vārda viss, ha) kā konceptu (varbūt tibetieši var, nezinu), nerunājot jau par pašas bezgalības izpratni un spēju to aptvert. Tas jau nekas, ka mums smadzenēs ir čiekurs pinal gland (kas nekontaminēts ar flourīdu izdala DMT (stiprāko halucinogēnu ever), pārsvarā miegā. Tā ir tā trešā acs,par ko dzirdējis katrs, bet ne katrs zin, ka tur tā ir, smadzeņu centrā un ir taisnākais ceļš uz kaut ko, ko saucu par 'universālo informācijas lauku', tas ir kino projektors, kurš spējīgs pieslēgties jebkurai vietai bezgalībā un paņemt imitēt vai nokopēt to, lai dalītos ar citiem. Kaut vai runājot par mūziku, manas mūzikas autors ir sātans, man vienkārši ir bijuši brīži, kad varu saņemt tādu kā e-mailu, gatavu paciņu, man tikai tā jānodpēlē un jāizdzied, bet dziesma vienmēr ir bijusi. Bezgalība pastāv neatkarīgi no mūsu (ne)spējas to aptvert. Un tagad iedomājieties nākamo līmeni, jātiek beyond bezgalība. Tuvākā pieredze man bija mēģinot astrālo ceļošanu, par ko izlasīju kādā dīvainā grāmatā, kur tika minēti arī sexuālie dēmoni, kas barojas no mūsu sexa, kad mēs ar to nodarbojamies, tā kā biju +/- 10 gadus vecs, tad man sexa nebija, bet bija tā savādi dročīt pēctam, zinot, ka ne tikai zirnekļi, bet arī dēmoni skatās, neesmu ne tuvu vienīgais, kas zin. Dročīšana likās drausmīgs noziegums. Mani vecāki savā glupībā nebija spējīgi man izstāstīt par seksu, tā kā, kad notika kaut kas ar veselību, es biju vienīgais, kas zināja, ka tas ir no dročīšanas.