(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Dec. 8., 2003 | 11:50 pm
music: The Cardigans - For What It's Worth

uz brīdi sajutos laimīga un man ar to pietika. daudz perfektu mirkļu vienkopus. viena no Ninas gerberām un ārkārtīgi skaista mūzika. smeldzīgi salds balss tembrs. viens, divi, trīs, četri.


ai bija pārāk forši lai kaut daļu no tā te izteiktu.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {2}

x-ƒ

(bez virsraksta)

from: [info]x_f
date: Jan. 29., 2005 - 05:53 pm
Link

Ai, bet vai Tu tomēr nevēlētos to pamēģināt izteikt?
Pašai būs iespēja to atcerēties un ilgāk neaizmirst un tā.
M?

Atbildēt | Diskusija


*

(bez virsraksta)

from: [info]swf
date: Jan. 30., 2005 - 08:58 pm
Link

tas bija sen un nav tiesa.
es atceros Ninas meikapu un grimases. tādas smeldzīgas, bet perfektas kā porcelāna lellei. to žestu, kā viņa steidzīgi ņēma rokā harmoņikas, lai sekundi vēlāk jau tās, pieliktas pie lūpām, izdotu velnišķīgas skaņas. un viņas balss tembrs - nu tu jau zini kāds.
for what it's worth sākumā viņa teica nevis one two three four bet viens divi trīs četri. es nodomāju - kāds knifiņš, lai piesaistītu attiecīgās valsts valodā runājošu publiku, bet zināju jau ka esmu aizrauta līdzi emociju lavīnai, ko izraisa viņu mūzika. communication esot viņu visklasiskākā un tuvākā dziesma.
un beigās, kad visi jau gāja prom, es arī pavirzījos pa labi uz izejas pusi. domāju - vairs nespēlēs. bet spēlēja gan. un pēc tam viņa meta pūlī gerberas. un labi vien ka biju pabīdījusies - noķēru tieši vienu. sargāju kā savu acu raugu, bet novīta jau tik un tā. puķes tā mēdz darīt.

Atbildēt | Iepriekšējais