(bez virsraksta)
Jan. 30., 2005 | 08:58 pm
No:: swf
tas bija sen un nav tiesa.
es atceros Ninas meikapu un grimases. tādas smeldzīgas, bet perfektas kā porcelāna lellei. to žestu, kā viņa steidzīgi ņēma rokā harmoņikas, lai sekundi vēlāk jau tās, pieliktas pie lūpām, izdotu velnišķīgas skaņas. un viņas balss tembrs - nu tu jau zini kāds.
for what it's worth sākumā viņa teica nevis one two three four bet viens divi trīs četri. es nodomāju - kāds knifiņš, lai piesaistītu attiecīgās valsts valodā runājošu publiku, bet zināju jau ka esmu aizrauta līdzi emociju lavīnai, ko izraisa viņu mūzika. communication esot viņu visklasiskākā un tuvākā dziesma.
un beigās, kad visi jau gāja prom, es arī pavirzījos pa labi uz izejas pusi. domāju - vairs nespēlēs. bet spēlēja gan. un pēc tam viņa meta pūlī gerberas. un labi vien ka biju pabīdījusies - noķēru tieši vienu. sargāju kā savu acu raugu, bet novīta jau tik un tā. puķes tā mēdz darīt.
es atceros Ninas meikapu un grimases. tādas smeldzīgas, bet perfektas kā porcelāna lellei. to žestu, kā viņa steidzīgi ņēma rokā harmoņikas, lai sekundi vēlāk jau tās, pieliktas pie lūpām, izdotu velnišķīgas skaņas. un viņas balss tembrs - nu tu jau zini kāds.
for what it's worth sākumā viņa teica nevis one two three four bet viens divi trīs četri. es nodomāju - kāds knifiņš, lai piesaistītu attiecīgās valsts valodā runājošu publiku, bet zināju jau ka esmu aizrauta līdzi emociju lavīnai, ko izraisa viņu mūzika. communication esot viņu visklasiskākā un tuvākā dziesma.
un beigās, kad visi jau gāja prom, es arī pavirzījos pa labi uz izejas pusi. domāju - vairs nespēlēs. bet spēlēja gan. un pēc tam viņa meta pūlī gerberas. un labi vien ka biju pabīdījusies - noķēru tieši vienu. sargāju kā savu acu raugu, bet novīta jau tik un tā. puķes tā mēdz darīt.