*

Ja man kāds jautātu, kuras ir divas skaistākās grāmatas pasaulē, es atbildētu - Džovanni istaba un Norvēģu koks. Bet neviens jau nejautā.

Šodien pēc vairākiem mēnešiem beidzot izgāju pastaigāties ar suni pa vecajiem dārziem. Kādas divas stundas svaiga gaisa, sniegpulkstenīšu, slapji sabristu kāju, saules staru. Atnācu mājās ar pūpoliem, bērzu zariņiem, puķītēm. Apēdu dažas papalu oliņas. Jaukas tādas Lieldienas, labi, ka daudz brīvdienu. Absolūts miers, pat mājas kārtošana kļūst labprātīga. Pilnai laimei vēl pāris suši un ūdenspīpe.
Tikai es ceru, ka mans Lieldienu nakts sapnis nepiepildīsies, jo nu tā bija kaut kāda sāga par paralēlajām pasaulēm un dzimtu turpināšanu.
Jā, šādi es varu dažas dienas padzīvot. Ik pēc pāris nedēļām vienu šādu vajag. Pēc tam gan atkal jādisciplinē sevi - viens darbs, otrs, grafiks, termiņi, lekcijas, uzdevumi, tikšanās, izklaide, mīlestība. Viss smalki saplānots. Visam pietiek laika, nu gandrīz visam :) vēl tikai uz tām vēderdejām jāsaņemas, un masāžu kursam jāatrod laiks, un vēl zviedru valodas kursiem un vēl tam un šitam. Bet nāks laiks, beigsies mācības un atkal būs vairāk laiks. Vismaz saule vairāk spīdēs :)
my advice: wear sunscreen.

janvāris: trūkst vārdu.
februāris: Jebkura mācību iestāde un tās noteiktie kritēriji apvienojumā ar manām perfekcionisma izpausmēm = tas, ko var droši saukt par rezultatīvi pašdestruktīvu procesu.
marts: laiks vienmēr skrien ātrāk nekā Tev liekas
aprīlis: biju uz 2046.
maijs: Lai gan man ir piegriezušies visi "Es", "Man", "Manuprāt" un "Es uzskatu", kaut kāda vēlme izteikties tomēr ir saglabājusies un tāpēc es te nedaudz paīdēšu
jūnijs: Visu dienu vāros savā sulā.
jūlijs: Neesmu bijusi mājās kopš trešdienas rīta.
augusts: Kaut kāds nemiers.
septembris: Es viskautko daru, man ir tik daudz spēka :)
oktobris: Šodien meklēju visam piekto stūri.
novembris: Man rādās stulbi sapņi.
decembris: janvāris: trūkst vārdu.

Vasarās zemenes, Rudeņos hurma, Ziemās mandarīni, Pavasaros vitamīni.
Es šodien strādāju 13 stundas. Pamzām jāsāk stiept uz darbu personīgās mantas, lai ērtāka dzīvošana, khh.

Man rādās stulbi sapņi. Mišela Velbeka Platforma man ļoti, ļoti patika. Kaut kā jau dzīvojos un pat pamanos būt laimīga :)

Skippoju darbu, pīpēju banānu tabaciņu (ideāla!) un tūlīt piesēdīšos palasīt Dinas grāmatu. Katru dienu eju uz jogu un viss ir baigi forši :)

Ziniet - kaut kā sirreāli. Apciemota vecā skola, tāds auksts, bet mitrs gaiss šodien ārā, iespējamas temperatūras sakarsēta piere, rīta kauciens, milzīgs apjoms stresa (hāa, turam īkšķus), satikta senā zirgu laiku draudzene, puķes vāzītē un kumelīšu tēja, atnāku uz darbu - darba nav. hi ho.

..naksnīga pasēdēšana it kā kopsavilkumu rakstot, it kā vienkārši stundas nositot. Mans dators ir labošanā, izbaudu laptopa priekus gultā, ērtā pozā, gandrīz datoru segā ievīstījusi. Klausos vienīgo mūziku, kas man šobrīd pieejama no www.aggressive.lv. Tur vislaik skan četras dziesmas. Viena (rakstīts David Banner - Play) ir diezgan piedauzīga. Man pēdējā laikā patīk tāda lētā populārā mūzika, kās bliež pa nerviem un atliek tikai aizvērt acis un es jau redzu kādu dejojam. Automātiski.
Vispār man ļoti gribās, lai atrodas vēl kaut kas, ko es varētu izdarīt, lai nosistu laiku līdz sāks nākt miegs, pretējā gadījumā man tiešām nāksies pabeigt šo kopsavilkumu. Man riebjas drukāt kaut ko tādu. Es vispār neesmu pārāk uzcītīgs students. Vienīgais, kas man patīk universitātē ir angļu valoda, jo tas ir tik viegli.
Nupat sāka skanēt Missy Elliott - On and on. Diezgan iešeikojoši. Nu jā, par lekcijām - man ļoti grūti nosēdēt 1,5h mierā, man ir tāda sajūta ka dzīve tur ārpus auditorijas skrien garām un ka tas, ko es iegūstu sēdēdama un klausīdamās pasniedzēju pseidoteorētiskajā bulšitā neko nekad neatsvērs. Tāpēc lielākajā daļā lekciju es lasu grāmatas.
Un rīt 7.45 man ir jogas nodarbība. Es jau zinu, ka tas būs burvīgi.
Upd: Un tikko nokačāju Kārtību, tīrību. Hh, pievilkšu tētim darba kompi ar visādiem mēsliem.

Pamodos ap desmitiem, pasēdēju pie kompja, iekurināju ūdenspīpi ar piparmētru tabaku, ar bračku noskatījos Charlie and the chocolate factory, tad tiku aizvesta uz bibliotēku, atdevu 3 grāmatas, paņēmu 5 (jā, zinu, negauša), vecāki aizbrauca tālāk uz laukiem, dzīvoklis man vienai, nopirku pudeli baltvīna, atbraucu mājās, iekurināju ūdenspīpi ar mandarīnu tabaku, saplēsu vienu vīna glāzi, paņēmu citu, sagriezu persikus skaistās šķēlītēs un tagad mm jā, pasakiet vēl, ka nemāku atpūsties :) gaidu ciemos draudzeni un RSU kopsavilkumu parādi atrodas kaut kur tālu, tālu no manas apziņas šobrīd :)

Mmm studentu dzīve, garās pauzes starp lekcijām. I mājās paspēju atbraukt un pankūkas izcept, i ūdenspīpi uzpīpēt un arī nadziņus nolakot. Viss ir baigi forši :)
Tikai mamma jau kuro vakaru aizrāda man par depresīvas mūzikas klausīšanos.

Man 17.oo pusstundas lančbreiks un es nevaru izvēlēties, ko darīt. Abas lietas vienlīdz foršas. Izlēkāties batutos, lai tas atsvērtu bezgalīgo sēdēšanu biroja krēslā vai arī uzņemt garīgo barību parkā saulītē palasot grāmatiņu?
Poll #7930
Open to: All, results viewable to: All

Kā tev liekas?

upd: bija batuti :)

Ak vai, atnāku mājās - mani sagaida visādi gardumi. Piesēdos pie galda un sāku rēķināt, ka pēdējoreiz ģimeni biju redzējusi ceturtdien. Atnesu mājās burvīgi smaržojošas puķītes. Es vispār esmu laba meita. Un kaukāda ļoti forša tā studentu dzīve :)

Es viskautko daru, man ir tik daudz spēka :)

Stradiņos tiešām ir grūti, paldies visiem, kas brīdināja. Pa naktīm konspektēju materiālus un drukāju kopsavilkumus. Pa dienu strādāju.  Mani tikko viens īrs atšuva ar visu manu Tele2, bet toties novēlēja jauku weekendu un vēl - uz blakus mājas jumta notiek ballīte, kičīgā mūzika ietekmē darba ražīgumu, un vēl tur tikko viens slaids blonds puisis dejoja kādu ātru moderno deju (tā varēja būt arī salsa) ar vienu meiteni. Viņiem abiem kājās bija špiļkas, tādas uz kurām es knapi staigātu, bet viņi abi tāā griezās dejā, es pa logu skatījos - nu ilgi skatījos, ar pirmo acu uzmetienu likās, ka divi skuķi dejo - jo tik graciozi un tik ritmiski. Nu jā, skaisti. Bet līdz pat dejas beigām es nesapratu, kāpēc puisim kājas ietērptas tādās kurpītēs. Pēc tam viņš tās novilka un atdeva vienai cacai. 

Lasu Apdaika Brazīliju (pagaidām nepatīk). Pirms tam izlasīju Murakami Norvēģu koku (dievīgi). Viss lēnām sāk sakārtoties un man tiek arī drusciņ miers.

Jūtos kā mazs apmulsis bērns, kuram visu vajag pateikt priekšā bet viņš tāpat apjauš ka neko nespēs izdarīt. Ir vienkārši ļoti ļoti slikti gan fiziski, gan garīgi. Neko vairs nesaprotu, neko, es tikai zinu ka mīlu tik ļoti ka nezinu vairs ne rītu ne vakaru, jo manis jau vairs nav. jā, es vairs neko nesaprotu, es tikai daru.

Jo dienas, jo vairāk iemīlu 2046. Atceros bieži. Man patīk termins androīds ar novēlotu reakciju.

Es dievinu mazas metāla kastītes. Man ir jauna kleita un nākampirmdien pirmā ekonomikas lekcija. Un atklātība atmaksājas.

Smiltis šur, smiltis tur, purinu drēbes cik gribu - tās ir visur. Tik daudz skaistu dienu, tik milzīga deva mīļuma un TIK daudz prieka. Rūpes un uztraukumi. Un daudz burvīgas bildes. Un saule. Es esmu laimīga un es gribu, lai tas nekad nebeidzas.

p.s. Sabīnei patīk volejbols.

Pateicu bosam, ka man viņa projekts ir diezgan apnicis.
Kā jums liekas - to uzskatīs par pozitīvu atklātību vai par atklātu nekaunību?

Āā jēē mēs vakar pludmalē spēlējām voļuku pret Krieviju un uzvarējām 2 no 3 spēlēm. Es sasitu kājas pirkstiņu un vārtījos pa smiltīm. Jēj, gribu vēl :D

Hāā, šodiena pagāja ātri. Kaut vairāk tādu šodienu. Žāvājos, sēžu turciski pie kompja, 2h lakoju nagus, neveltu uzmanību darbam, kavēju mītingus, jo situ klaču un ēdu kūciņas, kā arī ik pēc stundas dodos uz virtuvīti pēc tējas - basām kājām viegli spriņģojot pa parketu. Un vēl es regulāri nosperu rozā līmlapiņas no kolēģa galda. Ir labi. Vēl 20 minūtes. Tad būs vēl labāk.