*

Es vēlos agru rītu - tādu kā Jāņos - gaisma tikko aust, ir migla, bet es vēl staigāju apkārt un elpoju spirdzinošo gaisu.
Darbs ļoti baro manu ego, bet es vēlos pie dabas. Nekad jau nav laika un tā arī tā vasara paiet.

Man liekas es dzīvošu līdz 120 gadiem, jo katrā parastā darba dienā es izdzeru vismaz litru zaļās vai zāļu tējas.

Man ir apriebies man darbs. Es garlaikojos un situ nost stundas, skaitu minūtes. Vismaz mums ir jaunas listes, šajās mums beidzot ir arī billpayer'u vārdi un es par tiem esmu over the moon.
Visādi Amanda Doyle, Lorraine Walsh, Catherina Partridge, Theresa Hennessy un Brendan Webster.. Izrunājiet skaļi un sapratīsiet par ko es tā fanoju :)

Un vēl - tikko ejot uz unīti pēc saldējuma atcerējos sarunu ar vienu igauņu dj. Viņam bija 29 gadi, bet es tam neticēju, teicu, ka viņš izskatās jaunāks. Viņš teica, ka arī jūtās jaunāks. Un tad mēs runājām par vecumu un bailēm no vecuma un viņš izmeta frāzi (nē viņš to īstenībā neizmeta, viņš to ļoti pat uzsvēra): Just wait. It gets better every year. Un man ir ticība, ka būs, būs vēl labāk foršāk un viss vienmēr iet uz augšu. Jā, iet.

Miegaini planējoša sajūta, viegls flirts ar Īriju pa telefonu, daudz sales, nedaudz garlaicība un jauno augusta kurpīšu desmitcentimetrīgo papēžu pētīšana zem galda. Šiki, šiki. Viss iet uz augšu. Tikai drusciņ par daudz lietu manā ikdienā.

Tiku RSU kā desmitā labākā, mācīšos PR. Vēl 20 dienas līdz mācībām un 15 līdz pirmajai ieskaitei. Esmu sagatavojusies uz to ļaunāko - mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. :)

Es šodien pamodos un izdomāju ka neiešu uz darbu. Man liekas tāpēc šī bija jocīga diena. Izlasīju pusPoteru, 4h meklēju sev augusta kurpītes (neatradu), sabojāju sev omu un nograuzu nagus. Bet jūtos labi, jo vienmēr jau paliek rītdiena.

Un cik gan mēneši pagājuši kopš manā pleilistē vienmēr bija kautkas no electronic foldera. Jaukas atmiņas par gājieniem uz Auru un naksnīgu kaifošanu pie dnb jaunatklājumiem.

Kautkāds nemiers. Pamodos sešos, pati. Blakus jaunais Poters, pats aizvēries. Pirmo nodaļu laikam izlasīju. Ap desmitiem atlūzu. Nogurums un nemiers vienlaicīgi. Jāiet uz darbu, bet ai, kā negribās. Atkal bija gari, sakarīgi sapņi.
Dzeru lauku piparmētras ar Gotlandes medu. Es vēl drusciņ pagulēšu. Gribu redzēt turpinājumu tam sapnim.

Ir baigi okej :) party, 6x dienaa kafijas pauzes, druscinj maaciibas, izklaides. hm. reecam nostopaa. es dziivoju, jaa :)
man pietruukst, jaa. bet taa ir dziive.
mani simts gadus neviens nebija saucis par Sabinchiku :)
priecaajos un uz pilnu klapi. focheeju ar diviem fochukiem - digiziepi un zeniitu :) traki fanoju par savaam saulesbrilleem. juutos forshi. zinu - atbraukshu - buus atkal taads moraalais pagrimums, a ko lai dara. un visi cilveeki ir jättebra! :)))

Hej no Gotlandes! Man iet ideaali un es esmu ljoti prieciiga. Ir daudz briiva laika un dazhi maajasdarbi. Ir forshi runaat zviedriski. Jaa, forshi, viss ir forshi :)

p.s. nebrauciet ar maziem kugjiishiem pa baltijas juuru! taa ir 7h ilga near-death experience!

draudmiigi piedzeeros kautkaadu brendiju un dzirdeju visu vinjas dziivestaaastu, ak domaat beeru vainaga dzejoliiti ir birviigs pasaakums. un es nu es zinu visu, un e runaaju un es staastiiju kaa es jutos un es nomierinaaju un mani mierinaaja bet nevienamjau labaak nepaliek
man ir ti kbail par paareejiem it iipashi tevi un es tepat vareetu beigt dziivot tapeec ka ir vieglaalaak nejust
un es lamaajos un es piipeeju taapeec ka es negribu just. bet es gribu tikai un vieniigi zzinaat!
shodien swtacijaa man meiteniite piedaavaaj noirkt pukjiites, nesmuki sasiets pushkji sar flokshiem es nopirku taapeec ka vinjas staastiija ka vinju vecmaaminjai ir daarzs un tur aug pukjiites un vinjas izdomaaja piepelniities 40 santiimi par puskjiiti. vai luuza sirds vinjaam smaidot un noveelot veiksmi
es itkaa esmu arpus aevis es neticu ka ta kas bija shoriit ir patiesiibau n ka tas viss reaali ir kaa ir. es nespeeju ticeet kad vecteetinjsh seezh manaa virtuvee u staasta kaa vinjsh paarde3va kurpes lai nopirktu shokolaadi manai oomiitei
es neavru bet jaturpina buut

Dievs devis, dievs ņēmis

Šodien pret miegu cīnos ar kokakōlu un melno šokolādi. Ir okej enerģija, pilnīgi rokas trīc.

Man vajag 900$! :)

Hāā, saks. Ar autoskolu pilnīgs '&$@^*. Un pats jautrākais, ka tagad, kad to visu sāku cilāt, mēģināt nokārtot, rodas tāda apņēmība, nu tāda, jā, tieši tagad, kad laika nepietiek nekam un vakarā eju gulēt ar domu Es pamodos pims 20 stundām. Un apzvanīju universitāti uzzināju visu kur, kas un kā. Un vispār - tagad drusciņ būs miers. Off uz laukiem :)

1. Kad cilvēks sāk mācīties kādu lietu, tad viņš ir stadijā unconscious incompetence. Viņš nezina, ko viņš dara nepareizi, lai sasniegtu vēlamo rezutātu.
2. Pēc tam viņš iedziļinās un nonāk līmenī conscious incompetence. Viņš saprot, kas viņam nesanāk un strādā pie tā.
3. Vēlāk jau tiek sasniegta conscious competence. Cilvēks piedomā pie savām darbībām, pieliek pūles, koncentrējas un viņam sanāk. Tiklīdz viņš novērš uzmanību tā viegli nonāk atpakaļ pirmajā līmenī.
4. Unconscious competence. Mērķis, automātiska precizitāte un neiedziļināšanās detaļās, bet procesā kā tādā.

Goddamit, es aizgāju no skolas, lai aizietu no skolas, nevis, lai skola sekotu man darbā.

Un beidzot man ir Zenit-E. No vectētiņa skapjaugšas izvilkts. Ar Maskavas olimpisko spēļu simboliku virsū. Esmu starā. Un pat kaut kāda desmitgadīga filmiņa iekšā. Es dievinu viņa knipsēšanas skaņu un smagumu. Man patīk grozīt visas tās ripiņas uz objektīva un skatīties, kā mainās attēls. Mmm, kādu laiku viņu no rokām neizlaidīšu.

tas, ko es klausos pēdējā laikā, statistiski izskatās ( jocīgi )

Goddamit, atkal pazuda dzīvesprieks.

Saks! Man tač nepietiek ar divām brīvdienām.
Lai gan gulēts ir līdz vieniem, mājupceļā vilcienā atlūzu un tagad atnācu mājās pavisam neapmierināta ar dzīvi. Tāpēc tūlīt saģērbšos kā īsta zaplīze un iešu uz veikalu pēc saldējuma. kaut kas nav.

Dodiet man Kings of Convenience, The Cardigans un Eskobar. Pārējais viss ir otršķirīgs.