Bonds, Džeimss Bonds, rada ne vien perfektu produktpleismentu, bet arī pleismentu māksliniekiem. Sema Smita bondiskajai dziesmai tūtrubā jau tagad teju 20 miljoni, _miljoni_, skatījumu.
Jauku jums šo sestdienu. Tiem, kas uz Kalnciema ielas tirdziņu, tiem, kas ņemsies pa Balto nakti, tiem, kas par S(h)ave the Summer, tiem, kas vienkārši atpūtīsies mājās, un visiem pārējiem :) Še ķepa.
Pavisam nejauši aizklīdu līdz Einstürzende Neubauten. Dīvaini, pat nezinu, kas mani tajā pavilka, bet pavilka kārtīgi. Pamosties kā no transa, izgaršojot, kā klusumā pazūd pēdējā skaņa.
Ekā, nenoslinkoju līdz veikalam aiziet, un tagad i puncis pilns, i dzīvība atgriezās. Izrādās, ka, divas dienas pārtiekot no bumbieriem un kafijas, neko tālu netiksi, tikai dIpresijā iedzīvosies. Pieķēru sevi dziedam pilnā skaļumā, Veltastante stāvu augstāk laikam domā, ka meitene beidzot ir aizgājusi galīgi ku-kū, sen bija laiks. Bet vispār sasodīti lipīga dziesma. Oriģinālie vārdi (A. Čaks) šeit.
Emily Loizeau "Balthazar" ir tāda nedaudz iereibusi dziesmiņa. Pareizāk, liek justies iereibušai pat tad, ja šādai kondīcijai nav faktoloģiska faktiska pamatojuma.