stranger to you

Es nekad neesmu ticējusi konceptam 'ideālais vīrietis' un nekad neesmu savu sapņu princi meklējusi.
Bet
ja puisis ir nedaudz interesants, nedaudz mākslinieks, nedaudz rūpējas par sevi, lai labi izskatītos ar jebkādu apģērbu, vai bez tā, ir godīgs līdz naivumam un smieklīgs līdz vienkāršībai...
well, call me...

(un pārlieciniet, ka skatīties dumjas romantiskās komēdijas ir muļķīgi, nevajadzīgi un laiku tērējoši! Paldies.)

Tu esi vienkārši neglīts puika. Kad visa ārišķība ir noberzta un tu esi pliks līdz kaulam.

Ikdienišķums. Ar ikdienišķām vēlmēm un ikdienišķām sūdzībām, un labākajā gadījumā – ar ikdienišķiem talantiem.

Paldies dievam, ka ir dators, kas krāj informāciju par tevi.

Savādāk, ja tu nomirtu rītdien, nepaliktu nekādi pierādījumi, ka tu jebkad būtu eksistējis.

Man liekas, ka es pārskatījos filmas.

Man liekas, ka jāiet gulēt.

Last Life in the Universe un The Land of Plenty un Rogue Trader un The Shipping News.

Avīzēs šodien muļķības. Viņiem vajadzētu mazāk prātot un vairāk ticēt. Visiem vjadzētu. (Ne jau dievam. Es pati tam neticu.)

/Tu esi salds un neapnīk. Kā greipfrūts. Tavas manieres ir nevainojamas, tu nejaucies manā telpā. Tu neradi neērtus mirkļus. Tu esi iedrošinoši neveikls.

Tu esi skaists, godīgas acis – tu nezini kā īsti melot. Tu esi nevainojami vaigi un smalkas rokas. Un tu stāvi un gaidi, lai es izvēlētos virzienu. Tu ietu jebkur, darītu jebko, samaksātu jebcik. Un tu esi brīnišķīgs.

Bet brīnišķīgums un mīlestība nav viens un tas pats.

Man ir ļoti žēl./

Kaut kāda bezcerīga es šorīt esmu.

Neviens nenoveco siegā. Problēmas neatrisinās. Draudzības nenovīst. Pienākumi dumji krājas un blenž uz sniegpārslām.

Mana mīļākā krāsa ir sarkanā. Man ir mīļākā kafijas krūze. Man pieder sudraba karotīte. Man nav mīļākā koka, bet man liekas, ka man vajadzētu. Es neko nejēdzu no matemātikas. Es neko nejēdzu no stāstu stāstīšanas – es nekad nevaru izlemt, kuras detaļas ir svarīgas un kuras novērš uzmanību no satura; lietvārdi nav loģiskā secībā, tie visi ir vienādi, izmētāti un mierinoši. Kā mūzika. Un es rosos, jo ir auksts un tagad paliek siltāks, bet tomēr ir auksts, un es aizmirsu savu jaku, un es graužu nagus – mēģinu viņus nolīdzināt, bet, kā vienmēr, nekas nesanāk – un nav neviena, kas varētu mani apturēt tāpēc es turpinu mēģināt. Un es turpinu mēģināt. Un es turpinu mēģināt.